85% velobraucēju ar velosipēdu brauc gandrīz katru dienu - galvenokārt, lai dotos uz darbu vai mācībām. Savukārt būtiskākie iemesli, kas attur ar velosipēdu pārvietoties ikdienas gaitās, ir braucēju bažas par to uzglabāšanu un drošu iekļaušanos ceļu satiksmē.

Velosipēdu kā primāro pārvietošanās līdzekli aptaujātie galvenokārt izmanto, lai varētu ātri un ērti pārvietoties pilsētā, nodrošinātu fiziskās aktivitātes un ietaupītu līdzekļus par degvielu vai braukšanas biļeti sabiedriskajā transportā. Savukārt kā būtiskākos ierobežojumus, ikdienā pārvietojoties ar velosipēdu, velobraucēji norādīja velojoslu trūkumu (24%), bedres un citus šķēršļus (18%), neuzmanīgus gājējus (14%) un autobraucējus (14%), velo zādzības (13%), kā arī velo novietņu trūkumu (10%). 

 
“Velobraucēji, kuri ikdienā aktīvi nepārvietojas ar velosipēdu, savu izvēli galvenokārt pamato ar rūpēm par tā novietošanu un drošību. Tajā pašā laikā, novērtējot velo nomas priekšrocības – ērtu velo novietošanu un iespēju nedomāt par apkopi, arvien biežāk iedzīvotāji izvēlas velosipēdus nomāt. Tā, piemēram, pirmajā velo nomas darbības mēnesī 75% braucēju bijuši tieši Latvijas iedzīvotāji, kuri devušies vairāk nekā 1000 braucienos. Raksturīgi, ka 70% klientu izvēlas atdot velosipēdu tajā pašā stacijā, kur tas tika saņemts, savukārt 30% izmanto iespēju paņemt velosipēdu vienā, bet atdot - citā stacijā. Tādējādi, līdz ar velo infrastruktūras attīstību, pilsētas satiksmes atslogošanā nozīmīga loma ir arī koplietošanas velo nomu pieejamībai,” skaidro Arnis Jaudzems, Sixt vadītājs Baltijas valstīs. 

68% velosipēdistu šim transportlīdzeklim dod priekšroku visās ikdienas gaitās, 15% galvenokārt brauc, lai atpūstos savā brīvajā laikā, savukārt 10% velosipēdu izmanto sportiskām aktivitātēm.   Iecienītākais velosipēda veids ir kalnu velosipēds, kuru ikdienā izmanto katrs trešais velo braucējs, tam seko pilsētas, tūrisma un šosejas velosipēdi. Savukārt ar pašlaik stilīgajiem fiksīšiem brauc aptuveni 10% velosipēdistu.

"Aptauja sniedz vērtīgu ieskatu Latvijas velobraucēju ikdienas paradumos, kā arī būtiskākajās nepilnībās. Velojoslas jau šobrīd ir aktuāls jautājums ikvienai Latvijas pašvaldībai, tāpēc liels darbs gaidāms infrastruktūras plānotājiem un pašvaldībām. Velobraucēji ir stabila, neatņemama daļa no kopējās satiksmes un ar to ir jārēķinās arī no infrastruktūras izbūves viedokļa,” komentē Dainis Kreilis, Rīgas Velo nedēļas  pārstāvis.