Paradoksāli, bet šķiet, valsts un politiķi kārtējo reizi apliecina savu bezspēcību sakārtot sasāpējušus jautājumus un novērst problēmas. Runa ir par tā sauktajām pateicībām, ko pacienti dod ārstiem, bet par kurām ārsti, cik noprotams, līdz šim vēl nevienu santīmu nodokļos nav nomaksājuši.

Pēc veselības ministra Ivara Eglīša idejas – pacienta pateicības došana ārstam tiks aizliegta Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Pagaidām nav skaidrs, kādā veidā ministrs gan varētu rosināt šo normu kodeksā atrunāt, tomēr vairāk satrauc tas, vai gadījumā atkal neizveidosies situācija, ka uz vienkārša cilvēka pleciem tiks uzlikta atbildība par šīs sistēmas sakārtošanu. Jo patlaban var prognozēt, ka šādas pateicības došana no pacienta puses dakterītim arī tiks uzskatīta par sodāmu pārkāpumu. Bet vienlaikus taču arī ministriem ir jāsaprot, ka pārkāpums rodas brīdī, kad ārsts pieprasa šo pateicību vai arī par saņemto ienākumu nesamaksā nodokļus. Bet ja pacients no labas sirds pasniedz ārstam pateicību naudā – vai arī pacients ir vainīgs? Un tieši tādēļ šāda ministra iniciatīva mazliet atgādina cīņu ar aplokšņu algām, kad arī valsts tā arī nespēj pati saviem spēkiem to paveikt.