Protams, var jau būt, ka vēl pašreizējais ministrs Kastēns patiešām ir izdomājis kādā veidā un tieši ar kādām domām viņš atsāks savu darbu Saeimā pēc ministra amata un, protams, arī algas apjoma zaudēšanas, tomēr šādi teksti vienmēr izraisa nedaudz smaidu – „sāks jaunu dzīvi ar gaišām un pozitīvām domām”. Tādā gadījumā rodas jautājums – bet kas tad bija līdz šim?

Ja kaut nedaudz un pavisam virspusēji atskatās uz Oskara Kastēna darbību sabiedrības integrācijas lietu ministra krēslā, diemžēl pat ar īpašu piepūli nav iespējams uzreiz atcerēties kaut vai trīs būtiskus veikumus, ko Kastēna vadībā šī ministrija būtu paveikusi sabiedrības integrācijas lietās. Kaut gan jāsaka atklāti – par šī sekretariāta lietderību šaubas ir izraisījušās visos laikos kopš tā izveidošanas. Taču jāpieļauj, ne jau gluži šo sekretariātu vadītāju faktors bija noteicošais tā darbības neefektivitātē. Drīzāk jautājums ir par valdības izpratni par integrāciju kopumā. Un tieši tādēļ diezgan lielas bažas rodas, kad paskatāmies uz jaunveidojamo struktūru – bērnu, ģimenes un integrācijas lietu ministriju, kuru turpmāk, pēc visa spriežot, vadīs pašreizējas bērnu un ģimenes lietu ministrs Baštiks. Zināmā mērā tikpat nemanāma figūra savā krēslā kā Kastēns. Zināmā mērā tikpat nesaprotamas struktūras vadītājs. Vai varam būt droši, ka mācītājs Baštiks kaut ko saprot no integrācijas? Bet varbūt tas nemaz nav svarīgi? Svarīgi ir tas, ka Kastēns atgriezīsies Saeimā ar gaišām domām. Bet vai tas vairos viņa darba sparu? Cerēsim. Jo līdz ar Kastēna atgriešanos darbu zaudēs deputāts ar „mīksto mandātu” Jānis Šmits – tātad, jācer, ka Kastēna darbs būs produktīvāks, jo tomēr cits cilvēks taču zaudēs amatu un atalgojumu.