Janvāris Latvijā vienmēr paliks īpašs, jo mēc ilgi vēl atcerēsimies barikāžu laikus un visu to, ko šajā laikā piedzīvojām un izjutām. Taču šogad barikāžu atceres pasākumi aizrit pavisam citādā gaisotnē nekā iepriekšējos gados. Un tam iemesls ir katram skaidrs – gan ekonomiskā krīze, gan arī sabiedrības pieaugošā neapmierinātība ar valdību. Jāuzsver – mūsu pašu valdību.

Nav jēgas filosofēt, kādēļ plaisa starp varu un sabiedrību šodien ir pārvērtusies par psiholoģisku frontes līniju, taču vienlaikus ir skaidri redzams, ka valdība joprojām negrib saprast un atzīt savas kļūdas, bet tā vietā ļoti ietiepīgi un lecīgi demonstrē savu varu un uzspiež visai sabiedrībai savu viedokli – kā vienīgo pareizo un patieso. Tādēļ arī esam nonākuši tur, kur šodien esam – zināmā mērā katrs savā barikāžu pusē – katrs ar savu sapratni par lietu kārtību un par tālāk ejamo ceļu. Kā visspilgtāko piemēru noteikti var minēt uzņēmēju paziņoto, ka viņi pat apsver iespēju uz laiku masveidā apturēt darbību un vienkārši nemaksāt valstij nodokļus. Protams, ka nodokļu nemaksāšana ir likumu pārkāpšana. Taču šķiet, uzņēmēji vairs nesaredz citu iespēju, kā likt “gudrajai” valdībai ieklausīties tajās balsīs, no kuru maciņiem viņi barojas. Un tieši tādēļ pat ne mazliet nerodas vēlēšanās nosodīt uzņēmējus par šādu ieceri – nemaksāt nodokļus. Kādēļ? Tieši tādēļ, ka šī pati valdība, kura neklausās savos barotājos, bet rīkojas pēc sava prāta, atļaujas vienlaikus vēl pamācīt citus taupīt un paciesties. Un tas viss notiek laikā, kad valdošās “elites” dalībnieki sēž valsts uzņēmumu padomēs, saņem tūkstošos latu mērāmus ienākumus, un ne uz brīdi nevēlas piedalīties gavēnī, ko paši pasludinājuši. Un tieši tādēļ zināmā mērā ar dziļu izpratni varam noskatīties uzņēmēju aktivitātēs, kuriem patiešām rūp Latvijas nākotne, kuri nerūpējas tikai par savu kabatu. Cerams, valdība šoreiz ieklausīsies.