Ja līdz pagājušā mēneša beigām prognozes par sagaidāmo bezdarba pieaugumu bija vairāk statistisku ciparu izteiksmē, tad novembris šajā lauciņā nesis jaunas vēsmas. Domājams, aizvien vairāk ir to cilvēku, kurus pašus, vai viņu draugus vai paziņas ir skārusi štatu samazināšanas rīkste. Protams, aiz katra lēmuma stāv dzīvs cilvēks ar savām vajadzībām un saistībām, tādēļ mazliet bažas māc, kā bezdarbs ietekmēs pārējos procesus.

Pārsvarā gadījumu labiem un kvalificētiem darbiniekiem ir iespēja atrast citu darbu, lai arī varbūt tas nebūtu no tiem labāk apmaksātajiem. Taču patlaban šajā procesā savas visai asās korekcijas ievieš arī ekonomikas lejupslīde, kā dēļ uzņēmēji, nezinot, ko nesīs rītdiena, vēl nav gatavi papildus izdevumiem jaunu darbības virzienu attīstīšanai un līdz ar to jaunu darbinieku pieņemšanai darbā. Patlaban diemžēl vairāk tiek domāts par dažādiem taupīšanas pasākumiem, kuri nereti līdzi sev nes arī štatu samazināšanu. Bet tas savukārt nozīmē, ka arī kvalificētam darbaspēkam nebūs viegli ātri atrast jaunu darbu. Turklāt ne vienmēr izeja no situācijas ir pārkvalificēšanās, jo šobrīd ir salīdzinoši grūti prognozēt, kādu specialitāšu darbinieki kļūs vispieprasītākie tirgū. Turklāt nebūtu loģiski un tālredzīgi tagad masveidā apgūt tikai dažas profesijas, kuras tuvākajā laikā varētu būt pietiekami pieprasītas, jo rezultātā var rasties darbaspēka pārprodukcija, kas atkal nekādā mērā nesekmēs darba atrašanu.
Runājot par bezdarbnieku skaita pieaugumu, jāatceras arī, ka daudzi darbu zaudējušie cilvēki ir uzņēmušies dažādas saistības kredītu veidā un darba zaudēšana viennozīmīgi pasliktina viņu maksātspēju. Diemžēl arī statistikas dati par cilvēku ietaupījumiem Latvijā nav no tiem spožākajiem, tādēļ saistību atmaksa mājsaimniecībām kļūs daudz grūtāka. Un tomēr Latvijas situācijai ir raksturīga īpatnība, ka nospiedoši lielākā daļa kredītņēmēju savas saistības cenšas izpildīt savlaicīgi, kas nozīmē, ka mājsaimniecības varētu samazināt izdevumus cita veida pirkumiem, bet šo naudu novirzīt kredītu maksāšanai. Iespējams, šāds process jau ir sācies, par ko liecina arī cenu pazeminājums tirdzniecībā – aizvien vairāk preču tiek piedāvāts ar it kā atlaidēm, taču vairāk šķiet, ka tirgotāji īsteno dažādas atlaižu programmas tikai tādēļ, lai saglabātu apgrozījumu un rosinātu pircējus joprojām pirkt.  Jāatzīst, šāda situācija būtu vērtējama pozitīvi, jo tādējādi mazināsies inflācija, kas pēdējo gadu laikā bija sasniegusi tomēr neadekvātus tempus.