Nožēlojami, taču pēdējo nedēļu laikā par aktuālāko jautājumu izvirzītas it kā samilzušās politiskās kaislības – atlaist vai neatlaist Saeimu un valdību. Nu tagad visi metušies apspriest un diskutēt šo tēmu un rodas pat sajūta, ka Latvijā vairs nav nekāsvarīgāka. Pat sāk šķist, ka ekonomika novirzīta otrajā plānā.

Bet ja tā ar nedaudz vēsāku prātu padomā, Latvijā vispār nepastāv nekāda politiskā krīze. Vai arī tieši pretēji – politiskā krīze Latvijā pastāv visu laiku kopš valsts neatkarības atjaunošanas. Un tieši tādēļ nav saprotams esošo politiķu izteiktais satraukums, ka jaunas valdības izveidošana varētu tikai pasliktināt valsts ekonomisko situāciju. Ja atceramies, cik Latvijā kopš neatkarības atgūšanas bijis valdību, sanāk, ka faktiski katru reizi arī bija jābūt ekonomiskai krīzei. Bet patiesībā – kā zinām, nevienas valdības krišana vai jaunas valdības izveidošana nav nesusi sev līdzi strauju ekonomikas pasliktināšanos vai uzlabošanos. Varbūt Latvijas politiķiem ļoti gribas uzsvērt savu svarīgumu un neaizstājamību, taču patiesība ir daudz vienkāršāka – nekas reāli nemainās, ja valdību vada Jānis vai Pēteris. Pamainās personālijas, pamainās idejas un uzstādījumi. Bet bizness turpina strādāt ierastajā režīmā. Un ne velti viens no uzņēmēju biežākajiem izteikumiem saistībā ar valdības atbalstu biznesam ir bijis – lai vienkārši netraucē strādāt – tad arī tas jau būs liels atbalsts. Katrs pats var secināt, ka patiesībā tas nozīmē vienu – Latvijā uzņēmēji jau sen nepaļaujas uz savas valsts atbalstu, kā tas pierasts citās pasaules valstīs. Tādēļ šajā brīdī valstij tomēr būtu pēdējais laiks vairāk domāt, kā pēc iespējas efektīvāk izmantot starptautisko aizdevumu, lai palīdzētu atkopties valsts tautsaimniecībai, nevis rēķināt, cik tūkstošus izdosies ietaupīt, valsts pārvaldes telpas uzkopjot nevis katru dienu, bet divas vai trīs reizes nedēļā. Uzņēmēji patiesībā vairs neko negaida, bet paši rīkojas un domā, kā pārciest krīzi un spēt noturēties virs ūdens. Tomēr valsts šoreiz varētu mazliet vairāk parūpēties, lai uzņēmējiem palīdzētu kaut vai ar labu padomu un pārdomātu tautsaimniecības politiku – precīzi izvērtējot un nosakot perspektīvas un iespējas tuvākajiem četriem gadiem, kuru laikā kopīgi spētu apārstēt rētas un uzsākt tālāko virzību ar daudz lielākiem spēkiem.