Naivi būtu iedomāties, ka visi aplaudēs un priecāsies, ka Rīgas dome tik absurdā veidā nolēmusi godināt Z.A.Meierovicu. Protams, ir jācildina cilvēki, kuri guvuši panākumus noteiktās jomās un tik daudz darījuši Latvijas valsts labā, taču tādam nolūkam var arī uzbūvēt pieminekli, kas noteikti izmaksātu krietni lētāk kā ielas pārdēvēšana. Laikam jau izmaksas, vai labāk teikt - zaudējumi, ko nesīs bulvāra nosaukuma maiņa, un skanīgā Basteja bulvāra nosaukuma nomaiņa pret grūti izrunājamu un iegaumējamu vārdu, ir galvenais neapmierinātības cēlonis cilvēku vidū.

Un uztraukušies nav tikai tie, kurus vistiešākajā veidā skars nosaukuma maiņa - bijušā Basteja bulvāra māju iedzīvotāji, kuriem nāksies apziņot visus radus, draugus un paziņas par to, ka nu vēstules jāsūta uz jaunu adresi, un veikt neskaitāmas manipulācijas, lai attiecīgajos dokumentos tiktu izdarītas korekcijas. Kā arī uzņēmēji, kuriem būs jāspēj rast lieki līdzekļi jaunu vizītkaršu, viedlapu, līgumu un citu uzņēmējdarbības procesā nepieciešamu dokumentu pārveidošanai, kā arī klientu, sadarbības partneru un visu citu ieinteresēto personu apziņošanai. Saniknoti, aizvainoti un dusmīgi ir ne tikai šie cilvēki, bet arī daudzi citi, kuriem ar nosaukuma maiņu nav tieša sakara. Šis “projekts” vairāk izklausās pēc deputātu izpriecas uz sabiedrības rēķina. Kā tāda spēlīte – piespiedīšu te zaļo podziņu, te sarkano. Taču tie ir nopietni lēmumi, nevis bērnu rotaļas.

Kādēļ gan netika veikta iedzīvotāju aptauja, lai noskaidrotu, ko par šādu ideju domā paši rīdzinieki? Diemžēl, iedzīvotāju vēlmes netiek uzklausītas, paši gudri. Un atkal rodas jautājums – kurš no tā gūs labumu? Un, nenoliedzami, kāds jau nu noteikti.