Interesanti, ka daļa politiķu kā argumentus pret šādiem grozījumiem min iespējamu politisko haosu – ka it kā ar šādu Satversmes punktu var panākt, ka Saeimas vēlēšanas notiks katru gadu, tiklīdz kādai sabiedrības grupai ienāks prātā ierosināt Saeimu atlaist. Tomēr vairāk tas izskatās pēc tukša populisma, jo nemaz jau tik vienkāršs tas mehānisms nav. Turklāt arī daži simti vai tūkstoši cilvēku nevarēs izlemt visu pārējo vēlētāju vietā. Tādēļ šķiet, ka pret šāda mehānisma ieviešanu baidās tie politiskie spēki, kuri reizi četros gados izvērš labi apmaksātas „smadzeņu skalošanas” kampaņas, bet pēc iekļūšanas Saeimā viņiem sabiedrības viedoklis kļūst diezgan mazsvarīgs.

Ir arī vēl kāds apstāklis, kas liek aizdomāties par politiķu spēju lemt un uzņemties atbildību. Un tas ir balsojuma rezultāts – lai arī 44 deputāti balsoja par, tomēr projektu nepieņēma, jo 37 deputāti balsoja pret, bet vēl 17 deputāti.... balsojumā atturējās. Pēc balsošanas kārtības tas nozīmē, ka balsu skaits bija nepietiekams. Taču šeit gribas uzdot jautājumu – vai šiem 17 deputātiem nav sava viedokļa? Kas tas ir par balsojumu – atturēties? Vai tas liecina par nespēju skaidri paust savas domas? Atklāti un droši vēlētājiem pateikt – esmu pret jūsu ideju? Ja tas ir tā, tad šādi Satversmes grozījumi ir vēl jo vairāk nepieciešami, jo nodokļu maksātājiem nav jāuztur Saeimā cilvēki, kuriem nav sava viedokļa, vai arī kuri vienkārši baidās to atklāti paust. Un šādu deputātu attieksmi nu nekādi nevar nosaukt par lemtspējīgu...