Pēdējo mēnešu laikā ik pa laikam izskan doma, ka Īrijā strādājošie Latvijas iedzīvotāji faktiski ir parādā Latvijas valstij – Īrijā ienākuma nodoklis ir 20%, bet kā zinām – Latvijā tas ir 25%, tātad katram Īrijā strādājušam Latvijas iedzīvotājam, atbraucot mājās, būtu Latvijas valsts budžetā jāiemaksā šī starpība 5% apjomā.

 

Tā kā esam Eiropas Savienībā, tad savā ziņā tas ir loģiski. Tomēr no otras puses šāda situācija liekas vienkārši nekaunība no valsts puses, atceroties, ka lielākā daļa viesstrādnieku uz Īriju devās ne jau aiz garlaicības, bet tādēļ, ka tā pati Latvijas valsts nespēja viņiem nodrošināt normālu darbu ar pieklājīgu atalgojumu. Diemžēl Latvijā ir ierasts, ka attiecīgās valsts iestādes un to darbinieki ir ļoti naski atcerēties, ka valstij parādā ir nodokļu maksātājs, bet nekad īpaši nesteigsies meklēt, vai gadījumā pati valsts nav parādā nodokļu maksātājiem.

Tomēr jācer, ka šoreiz atbildīgie ierēdņi tomēr padomās par iespēju mainīt šādu normu par starpības obligāto piemaksāšanu nodokļu jomā, jo ir skaidrs – ja šāda prasība tiks izvirzīta pret Īrijā strādājošajiem, atpakaļ Latvijā atgriezīsies vēl mazāks cilvēku skaits. Turklāt interesanti ir tas – ja, piemēram, Īrijā ienākuma nodoklis būtu 30%, tad Latvijas valsts neatmaksātu starpību, ko Latvijas pilsonis būtu šādā gadījumā pārmaksājis. Tad jautājums – kur ir loģika – kādēļ nodokļu maksātājam ir saistības un pienākumi pret valsti, bet valstij to pienākumu kļūst aizvien mazāk? Vismaz tāda sajūta rodas, vērojot valsts attīstību pēdējos gados...