Kā izskatās, ne vienmēr krīze sev līdzi nes tikai sliktas ziņas un notikumus. Dažreiz ekonomikas attīstības tempu mazināšanās dod savu labumu. Vismaz tā šķiet, raugoties uz tirdzniecības sektoru - aizvien vairāk palielinās atlaižu skaits visdažādākajām precēm veikalos. Bet tas nozīmē vienu - cenu eiforija preču sektorā arī beidzot ir apturēta.

Bija laiks, kad pircēji skrēja pakaļ pārdevējiem un pārdevēji ļoti spītīgi diktēja savus noteikumus. Visspilgtāk šīs attiecības izpaudās pārtikas preču tirgū - pat neskatoties uz atsevišķu pircēju grupu iniciatīvām par preču boikotu, cenas veikalos spītīgi turējās savos "karaļa" augstumos un tirgotāji visi kā viens stāstīja, ka preču cenas ir adekvātas un tās samazināt nav iespējams. Tagad, kad pircēji veikalos sākuši daudz pārdomātāk pirkt preces, bieži atturoties no pirkumiem, kurus vēl pirms dažiem mēnešiem būtu atļāvušies iegādāties tāpat - bieži pat nedomājot - vai tiešām tas ir vajadzīgs. Līdzīgi bija arī ar degvielas cenām - tās turējās augstas mēnešiem. Tagad kritums vērojams visai būtisks.
Protams, tirgus ekonomikā visu nosaka pircēju un pārdevēju attiecības, tomēr izskatās, ka nemaz tik nabagi pārdevēji nebija un nav arī tagad, kad cenas daudzām precēm krietni kritušās. Līdz ar to varam teikt, ka šādi pati dzīve un ekonomikas sistēma ir nolikusi visu savās vietās - ko nespēja īstenot pircēji, paužot neapmierinātību, to tagad sakārtojusi pasaules finanšu krīze. Atliek tikai cerēt, ka līdz ar ekonomikas atveseļošanos ekonomikas sistēma paliks sakārtota un atkal nesāksies tādas pašas tendences, kā pirms dažiem gadiem, kad preču cenas auga nevis pa gadiem vai mēnešiem, bet nedēļām.