Latvijas ārstu biedrība nākusi klajā ar jaunu iniciatīvu – vēl asāk vērsties pret alkohola un tabakas izstrādājumu lietošanu valstī. Kā risinājums tiek piedāvāts atļaut šos izstrādājumus tirgot tikai specializētos veikalos, savukārt lielveikalos šīs preces atļaut tirgot tikai īpaši norobežotās vietās.

Ko tas reāli varētu nozīmēt? Šķiet, visticamāk, tā atkal ir cīņa ar sekām, nevis cēloņiem, jo negribas ticēt, ka iespēja nopirkt alkoholu īpašās vietās mazinās to apriti. Drīzāk tas varētu izsaukt kārtējos tirgotāju protestus, jo tādējādi tirgotājiem radīsies papildu izdevumi. No otras puses – tās noteikti nav pirmās nepieciešamības preces un varbūt tādējādi tomēr izdosies mazināt alkohola un tabakas izstrādājumu patēriņu. Taču, ja veiktu statistisku apkopojumu, cik lielā mērā tabakas izstrādājumu cenas pieaugums veicinājis tās patēriņa mazināšanos, skaitļi droši vien būtu salīdzinoši nelieli, jo vienmēr taču aizliegtais auglis ir bijis tas saldākais. Tādēļ gribas domāt, ka alkohola un tabakas izstrādājumu patēriņa mazināšanai būtu jāmeklē citi veidi un iespējas, piemēram, līdz minimumam samazinot iespējas tos lietot publiskās vietās, kā arī vēl samazinot to tirdzniecības laiku – ne tikai alkoholam, bet arī tabakai. Turklāt diez vai kādam ir noslēpums, ka liela smēķētāju un alkohola lietotāju daļa ir jaunāki par oficiāli atļauto vecumu – tātad – šeit vairāk būtu darba kontrolējošajām struktūrām, cīnoties pret likuma neievērotājiem daudz bargāk nekā līdz šim. Jo pretējā gadījumā gan pīpmaņiem, gan iedzērājiem būs vienalga, kur iegādāties savu preci – galvenais, ka to vispār varēs nopirkt. Tādēļ gribas salīdzināt šo ārstu biedrības ierosinājumu ar cīņu ar vējdzirnavām.