Arhīvs
Decembris, 2019
25
26
27
28
29
30
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
1
2
3
4
5
Darba tirgus perspektīvas
Publicēts 23. oktobrī, 2008.
16% Latvijas iedzīvotāju pieļauj iespēju doties darba meklējumos uz ārzemēm. Šāds secinājums izdarīts personāla atlases kompānijas „CV Market” aptaujas rezultātā. Protams, tā ir tikai pieļāvuma forma, taču rodas jautājums – vai šī prognoze nesatrauc valdību? Izskatās, ka ne visai.

Atcerēsimies – neviens Latvijā līdz pat šim brīdim precīzi nespēj pateikt, cik Latvijas iedzīvotāju aizbraukuši strādāt uz ārzemēm jau līdz šim. Tomēr skaitļi esot mērāmi daudzos desmitos tūkstošu. Un vai tiešām nevienu varas gaiteņos nesatrauc fakts, ka šādu iespēju pieļauj vēl 16% mūsu valsts iedzīvotāju. Turklāt ir skaidri saprotams, ka ne jau laimes meklētāju pulks palielināsies. Par aizbraukšanu sāk domāt tie, kuri vairs nespēj normāli nopelnīt Latvijā, vai kuri jau ir zaudējuši darbu pieaugošās krīzes dēļ. Protams, var moralizēt par patriotisma jūtām un nepieciešamību savilkt ciešāk jostas. Taču vienlaikus jāatceras, ka vēders mēdz piepūsties ne tikai aiz labas dzīves, bet arī bada dēļ. Jāpiekrīt – bads pie mums vēl nedraud, taču ko domāt darbiniekam, kura darba devējs nespēj vai varbūt vienkārši negrib palielināt algu? Un ja vēl atceramies visas tās runas par iespējamību ievest darbaspēku no citām valstīm? Šķiet, lielā mērā situāciju Latvijā nosaka nevis kādas intereses vai ietekme, bet gan nespēja īstenot vienotu un mērķtiecīgu stratēģiju. Kādam mērķim ir, tiek un laikam vēl arī tiks izstrādātas tās daudzskaitlīgās koncepcijas, plāni un stratēģijas, ja reāli dzīvē no tām ir salīdzinoši maz labuma. Un arī tad, kad valsts ierēdņiem prasa konkrētu rīcības plānu un darbību, lielākā daļa no viņiem stāsta par šīm pašām programmām, koncepcijām un ideju izveidot darba grupas, lai konstatētu problēmas un to sekas. Bet vai tiešām neviens no viņiem nesaprot, ka jācīnās ir nevis ar sekām, bet cēloņiem. Un ka patiesībā nav jēgas cīnīties arī ar cēloņiem, ja nav skaidra redzējuma par nākotni un mērķi, kuru iecerēts sasniegt. Ja jau valdība tik izmisīgi meklē iespējas ietaupīt naudu, varbūt beidzot ir vērts sadūšoties un vispirms sākt apcirpt šo nelietderīgo birokrātijas aparātu. Bet nevis mehāniski, bet gan plānveidīgi, izvērtējot katra darbu, panākumus un kompetenci. Jo mēs nekad nesasniegsim augstu produktivitāti, ja tās sasniegšanai kā instrumentu izmantosim koncepciju rakstīšanas mašinēriju, kuri varbūt pat ne reizi dzīvē nav saskārušies ar nozari vai jomu, par kuras attīstību gatavo dokumentu. 

Komentāri (1)
Savanna: Vākties strādāt jau var. Tikai mūs tur neviens negaida ar kafiju un cepumiem.
Ja godīgi, tad zinu, ka latvieši ar savu mētāšanos visus besī ārā.
Neprot dzīvot savā valstī un negrib to sakārtot, tad skrien šmucēt uz citām valstīm. :)

Man nav diez ko žēl, ka kāds brauc prom. Tie, kuri ir citur pastrādājuši, nu jau brauc atpakaļ, ja vien nav nolēmuši citur uz dzīvi pārvākties. :)
23/10/2008 13:41
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: