Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze klāsta, ka tautas ierosinātie grozījumi Satversmē par tautas tiesībām atlaist Saeimu nav demokrātiski. Politiķis uzskata, ka piedāvātā Saeimas atlaišanas kārtība nav pieņemama, jo viena ceturtā daļa vēlētāju, lūk, varot ignorēt atlikušo trīs ceturtdaļu vēlētāju viedokli un rosināt Saeimas atlaišanu.

 

Tomēr, šķiet, stāsts nav gluži par tehnisko procesu, bet ga n vairāk par pašu iespēju. Jo reāli līdz ar šādu grozījumu pieņemšanu politiķiem nāksies daudz vairāk rēķināties ar vēlētāja viedokli ne tikai priekšvēlēšanu laikā, bet arī visus četrus gadus pēc Saeimas ievēlēšanas. Jo pašreiz diemžēl situācija ir ļoti banāla – Saeimas atlaišanu var ierosināt tikai Valsts prezidents, bet kā mēs zinām, Valsts prezidentu ievēl tie paši deputāti... Turklāt – ja atceramies pašreizējā prezidenta izvēles procesu un vēlēšanas, tad ir maz cerību, ka viņš ir tik neatkarīgs no valdošās koalīcijas, lai vajadzības gadījumā patiešām rosinātu parlamenta atlaišanu.

Taču atkal – stāsts ir drusku par ko citu – visvairāk interesi rosina politiķu bailes no šādiem Satversmes grozījumiem. Jo – ja deputāts patiešām godprātīgi strādā, tad vēlētājs jau arī šodien nav muļķis un pratīs atšķirt nekaunību un slinkumu no neveiksmīgas kļūdas. Taču iespējams, politiķi ir aizmirsuši tajā pašā Satversmē ierakstīto, ka visa vara Latvijas teritorijā pieder Latvijas tautai. Tieši Latvijas tautai un nevis 100 deputātiem un viņu partijām...

Tādēļ skumjas un smīnu izraisa arī Saeimas priekšsēdētāja neveiklie izteikumi, ka ierosinātie Satversmes grozījumi nav demokrātiski. Drīzāk varētu diskutēt par viena otra Saeimas un valdības lēmuma vai rīcības demokrātiskumu vai nedemokrātiskumu. Bet par to politiķiem jau galva nesāp – viņi savu darbu vērtē ka nevainojamu.