Latvijā ir daudz un dažādu tiesībsargājošo un kontrolējošo iestāžu. Katrai ir savas funkcijas, pienākumi un tiesības. Brīžiem pat šķiet – vai tiešām tās visas ir tik nepieciešamas valsts funkcionēšanas nodrošināšanai? Bet laikam jau ir nepieciešamas – ja jau eksistē. Bet pārdomas izraisa kas cits – šo dažādo struktūru savstarpējā cīkstēšanās.

Patiesībā tieši par savstarpēju cīkstēšanos gribas nodēvēt divu struktūru – Valsts ieņēmumu dienesta (VID) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pēdējo laiku aktivitātes vienai pret otras darbiniekiem. Mums, parastajiem mirstīgajiem, laikam jau nekad nebūs lemts līdz galam saprast, kādus iespējamus pārkāpumus izdarījušas VID vai KNAB amatpersonas. Un šoreiz pat nav svarīgi runāt par konkrētām personām, lai gan publiski jau tāpat viņu vārdi ir zināmi. Vairāk saistoši ir vērot, kā notiek šo iestāžu savstarpējā “futbolēšanās” ar dažādām apsūdzībām. Ja KNAB vēršas pret kādu VID darbinieku, arī VID nesēž atpūtas krēslā un atrod “utis” arī KNAB mundierī. Protams, tas ir ļoti apsveicami, ka neviens neizsprūk nesodīts, ja ir pārkāpis kādus likumus. Taču brīžiem šķiet, ka gandrīz vai katrā struktūrā mēs varētu atrast kādu vainīgo... Bet kādēļ tas tā notiek? Kādēļ arī šajās struktūrās strādā cilvēki, par kuru rīcību rodas šaubas? Vai tiešām latiņa ir nolikta pārāk zemu, ka arī tik svarīgās struktūrās var pieņemt darbā cilvēku, kuram vēlāk paslīdēs kāja likumu labirintā?  Vai tomēr tas ir sava veida tiesībsargu struktūru savstarpējs duelis – kurš kuru? Jācer, ka visa pamatā tomēr ir likuma prasību ievērošana, nevis raganu medības...