Laikam jau tomēr ir taisnība, ka tikai retos gadījumos divu cilvēku viedokļi un skatījumi uz lietām un notikumiem var sakrist simtprocentīgi. Līdzīgi ir arī šodien, kad speciālisti runā par Latvijas ekonomikas nākotnes perspektīvām un termiņiem – aizvien biežāk dzirdamas atšķirīgas prognozes par laiku, kurā Latvijas ekonomika atdzīvosies.

Savukārt tas diezgan būtiski apgrūtina uzņēmēju iespējas precīzi rēķināt nākotnes iespējas un risinājumus. Ja ekonomikas un finanšu ekspertu prognozes būtu salīdzinoši tuvas, uzņēmēji varētu daudz veiksmīgāk aprēķināt laika un resursu apjomu, kas tiem būs nepieciešams ekonomikas grūtību pārvarēšanai. Vienīgais, kurā speciālisti patlaban ir kaut cik līdzīgās domās – ka grūtie laiki turpināsies vēl visu nākamo gadu pilnīgi noteikti. Un tikai 2010. gada pirmajā pusē mēs varētu jau uzelpot brīvāk. Taču neviens šo prognozi nepauž pilnīgi droši. Kādēļ? Laikam jau tādēļ, ka procesi pasaulē kļuvuši absolūti nekontrolējami. Nekad vēl iepriekš pasaule nav piedzīvojusi tik straujas izmaiņas ekonomikā – un pārsvarā uz leju. Ikviens jauns satricinājums pasaulē tiek uztverts ar bažām, ka tas ir tikai kārtējais no „domino kauliņiem”, kuru nogāzis iepriekšējais kauliņš. Un cik vēl tādu kauliņu kritīs, to diemžēl prognozēt neuzņemas neviens. Un tomēr, ekonomikas teorija līdz šim ir apbrīnojami stabili sevi pierādījusi – vēl nav bijusi neviena pasaules ekonomikas krīze, kura pēc pāris gadiem neatsāktu ceļu uz atjaunošanos. Tikai šoreiz jautājums ir par citu – cik gadus vilksies tieši stagnācija, jo diemžēl šoreiz krīzi pastiprina arī politiskie konflikti visā pasaulē. Un šķiet, nevienam nav noslēpums, ka ekonomiskie instrumenti kļūst aizvien populārāki politisko jautājumu risināšanā.