Valdība apstiprinājusi Ekonomikas un Finanšu ministriju kopīgi izstrādāto pasākumu plānu valsts makroekonomiskās situācijas stabilizācijai 2008-2009. gadā. Tomēr dīvaini, ka pirms krīzes iepriekšējā valdība nesteidzās izstrādāt šādu plānu un jau savlaicīgi ievadīt valsts ekonomiku „normālās sliedēs”.

Par nožēlu valdībai un visai sabiedrībai, tagad mēs saskaramies ar ekonomikas piezemēšanos un pēc visa spriežot, arī kopējie ekonomikas rādītāji būs zemāki, nekā iepriekš prognozēts. Protams, to ietekmē arī globālā pasaules ekonomikas stagnācija. Tomēr nevar noliegt, ka gadu un divus iepriekš valdība uz ekonomikas procesiem un pirmajiem krīzes signāliem skatījās caur rozā brillēm. Lai gan – atcerēsimies – Latvijas Banka bija viena no tām, kas regulāri zvanīja trauksmes zvanus un brīdināja par iespējamo pārkaršanu. Nez kādēļ šī trauksme netika sadzirdēta, bet valstsvīri runāja par septiņiem treknajiem gadiem un priecājās par ekonomikas straujo attīstību. Patlaban Latvijas ekonomika izjūt šā pārlieku lielā optimisma sekas un patlaban ir grūti prognozēt, cik nopietni ekonomikas attīstības tempu palēlināšanās vēl ietekmēs uzņēmējus un darba ņēmējus. Jo faktiski piezemēšanās tā pa īstam tikai sākas un būtu diezgan pārdroši precīzi prognozēt, kādā mērā mēs vēl izjutīsim šā procesa sekas. Kas notiks ar kredītu tirgu, kas notiks ar uzņēmumu apgrozījumu un peļņu. Un kas notiks ar iedzīvotāju pirktspēju. Un šeit gribas piekrist tiem daudzajiem uzņēmējiem, kuri pilnībā atbalsta valsts aicinājumu savilkt ciešāk jostas, taču to darīt ne tikai sabiedrībai un uzņēmējiem, bet arī pašai valstij ar savu milzīgo aparātu, ierēdņu armiju un neskaitāmajām iestādēm un institūcijām. Pagaidām gan liekas – vairāk taupa nodokļu maksātāji, nevis nodokļu iekasētāji...