1. jūlijā spēkā stāsies jauna kārtība reģionālo starppilsētu nozīmes autobusu maršrutu tarifos. Visos maršrutos tiks ieviesta vienota braukšanas maksas aprēķināšanas metode, taču būtiskākais - papildus braukšanas maksai par iekāpšanu autobusā turpmāk pasažierim būs jāmaksā vēl 40 santīmus. Un vienalga – brauksi vienu pieturu, vai no viena gala līdz otram, iekāpšanas maksa visiem būs vienāda. Tas mazliet atgādina taksometru biznesu, ja tikai neņemam vērā milzīgo atšķirību starp satiksmes autobusu un taksometru.

Šķiet, nevienam vairs nerodas nekādas pretenzijas, ka, izmantojot taksīša pakalpojumus, mēs maksājam dārgi – ne tikai par katru nobraukto kilometru (kas ir tikai loģiski), bet arī par iekāpšanu. Lai gan šī samaksa ir mazliet dīvaina – maksāt par to, ka iekāpjam taksī – bet nu esam jau pieraduši. Tomēr dīvaini, ka tāda pati iekāpšanas maksa tagad būs arī starppilsētu autobusos. Lai gan ir skaidrs, ka degviela kļūst dārgāka un tas viennozīmīgi ietekmē arī transporta izmaksas, tomēr no otras puses – ar šādām metodēm mēs drīz nonāksim līdz situācijai, kad varbūt arī par ieiešanu lielveikalā mums būs jāmaksā? Kādēļ gan tā nevarētu notikt? Vai tad pasažieru autobusu parku īpašnieki pārsvarā nav privātpersonas? Bet veikali un aptiekas arī taču pieder privātpersonām – tātad varam droši ierosināt arī šo biznesu īpašniekiem ieviest, piemēram, „ienākšanas maksu”. Bet vēl ģeniālāk būtu, ja varētu ieviest „izkāpšanas vai iziešanas maksu”. Tad būtu interesanti un droši, ka neviens neizvairīsies no samaksāšanas.

Tomēr nopietni runājot – mazliet pārsteidz šādas „iekāpšanas maksas” noteikšana transporta līdzeklī, kas daudziem cilvēkiem ir vienīgais satiksmes līdzeklis uz rajonu centriem. Ja cenu jāpalielina, tad tomēr nebūtu pareizi to nosaukt un pamatot šādi.