Redz, jaunais Parekss bankas šefs Nils Melngailis jau drīz pēc iecelšanas sāk aktīvi saimniekot uzņēmumā un viens no pirmajiem pasākumiem ir paziņojums, ka bankai būtu labi dabūt vēl 200 miljonus latu. Tas, pēc bankas jaunā šefa domām, būtu pozitīvs signāls klientiem un citiem. Protams, tas būtu labi, tomēr gribas pajautāt pašam bankas šefam – vai nebūtu pienācis laiks bankai pašai piesaistīt papildu līdzekļus, nevis tikai gaidīt no akcionāriem?

Vienā no Latvijas interneta portāliem tā starp citu pavīdēja informācija, ka Melngaiļa alga Parekss šefa amatā būšot 12 tūkstoši latu mēnesī. Tad nu gan gribētos saprast, par ko nu jau tagad no valsts līdzekļiem būtu jāmaksā tādu algu cilvēkam, kurš vismaz pagaidām var tikai pateikt, ka bankas darbības stabilizēšanai gribētos no akcionāriem – loģiski, ka šajā gadījumā valsts – vēl 200 miljonus latu pie tiem simtiem miljonu, kas jau ir ieguldīti bankā. Protams, nav nepieciešamības apšaubīt Melngaiļa zināšanas un profesionalitāti, ko viņš lieliski nodemonstrēja laikā, kad vadīja Lattelecom – patiešām, Melngailis šo uzņēmumu attīstīja ļoti augstā līmenī. Tomēr Parekss banka ir nedaudz cits gadījums, jo tajā ir ieguldīta nodokļu maksātāju nauda un negribētos tagad skatīties, kā vienas bankas un tās klientu problēmas tiek risinātas ar visu valsts nodokļu maksātāju rokām. Tas nebūtu godīgi pret tiem, kuru nauda neatrodas Parekss bankā, lai arī cik muļķīgi tas neizklausās.
Tādēļ nu ļoti gribētos cerēt, ka jaunais Parekss bankas šefs nevis staigās tagad pa Smilšu ielu Vecrīgā un visu laiku lūgs akcionārus piešķirt vēl papildu līdzekļus bankai no valsts naudas, bet gan vairāk piedomās pie tiem darbiem, kuru rezultātā banka spētu attīstīties pati, bez nodokļu maksātāju sponsornaudas. Pretējā gadījumā viņš nu nekādi nav pelnījis tādu algu, ko maksājam mēs visi.