Oktobra sākumā tiesa tomēr nolēma apmierināt policijas lūgumu apcietināt divus britus, kuri vasarā Rīgā esot turklāt arī alkohola reibumā piekāva galvaspilsētas pašvaldības policijas darbinieku, kurš pildīja savus pienākumus un centās novērst nesaskaņas starp šiem pašiem britiem un citiem kāda Vecrīgas kluba apmeklētājiem.

Patiesībā stāsts ir gaužām vienkāršs un priekš policistiem droši vien arī ikdienišķs, taču visā notikumu ķēdē pārsteidzošākais bija tas, ka vasarā tiesa atteica piemērot diviem aizturētajiem britu kaušļiem apcietinājumu. Tā vietā viņiem tika noteikta sūtījumu saņemšanas adreses paziņošana un drošības naudas iemaksāšana. Protams, nekāda nauda nav tikusi iemaksāta, turklāt arī Latviju cienījamie tūristi jau sen ir pametuši. Grūti spriest, vai tikpat maigi kā pret šiem britu tūristiem tiesa būtu attiekusies arī pret pašmāju huligāniem. Var jau būt. Tomēr šoreiz nepatīkami ir tas, ka ārzemnieks var atbraukt uz Latviju un piekaut policistu, bet pēc tam diezgan brīvi pamest valsti. Tagad, pēc amatpersonu teiktā, vēl ir ilgs un garš procedūru ceļš, lai vispār panāktu šo aizdomās turamo personu izdošanu Latvijai tiesāšanai. Turklāt – kas zina, vai britu policisti, iepazinušies ar Latvijas cietumu apstākļiem, nemaz negribēs izdot savus pilsoņus Latvijai. Arī tāda iespējamība pastāv. Vienlaikus tomēr jācer, ka britu tiesībsargi nebūs tik lojāli šiem aizdomās turamajiem, lai vismaz neliktu pasēdēt aiz restēm viņiem savā valstī, jo beigu beigās katram vainīgajam reiz ir jāsaņem sods – vienalga vai tas ir anglis vai latvietis. Un vienlaikus žēl, ka šie huligāni tik ātri un viegli varēja aizmukt no Latvijas, jo varbūt pieredze Latvijas aizturēšanas iestādēs viņiem un arī visiem pārējiem nekulturālajiem Latvijas viesiem liktu aizdomāties, ka kārtīgi jāuzvedas ne tikai savās mājās, bet arī ciemos. Jo diez vai šāda veida tūristi sniedz Latvijai ekonomisku labumu. Diez vai viņu galvenie mērķi ir Latvijas muzeji, skaistās dabas takas vai opera.