Tagad jau diezgan droši var teikt, ka inflācijas lēciens ir apstājies un faktiski patēriņa cenu līmenis sācis atkal kristies. Pagaidām tomēr vēl nevar visai droši apgalvot, ka inflācija vairs nepieaugs, it sevišķi ņemot vērā rudenī gaidāmos energoresursu cenu pieaugumus.

Un tomēr – lai arī inflācijas līknē vērojams kritums, šķiet šis un nākamais gads liks daudziem pārdomāt savu attieksmi pret dzīvi – gan uzņēmējiem, gan valstij, gan arī ikvienam personīgi. Diemžēl iepriekšējo gadu straujais ekonomikas pieaugums ļāva ieslīgt ikvienam lielā pašapmierinātībā un sajūtās, ka milzīgais pieaugums būs mūžīgs un ienākumu līmenis augs ik gadu ap 30%. Taču šāda eiforija nevar būt mūžīga nevienā valstī un tieši tādēļ esam guvuši vēl tomēr salīdzinoši maigu mācību un tagad katram no tās ir jāizdara tālejoši secinājumi, lai neiekristu vēl dziļāk bedrē. Ne velti pieredzējuši uzņēmēji saka, ka patlaban nevajag radīt ažiotāžu, lai gan ir ļoti grūts periods. Svarīgākais, kas patlaban ir darāms – ir jāpārskata visi izdevumi un jāsaprot, no kā varam atteikties, bet kas mums patiešām ir nepieciešams. Faktiski zināmā mērā nepieciešams pārskatīt savu ienākumu un izdevumu daļu, lai spētu rast ne tikai balansu, bet arī tomēr vēl kaut ko arī nopelnītu. Un šķiet, ka inflācijas lēciena sekas zināmā mērā būs pozitīvas – mēs iemācīsimies dzīvot pēc loģikas, nevis vēlēšanās principa.