Jau šobrīd degvielas tirgotāji prognozē, ka līdz ar pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa kāpumu nākamgad degvielas cena pieaugs par aptuveni 7 santīmiem. Ko tas nozīmē autobraucējiem, šķiet, ir lieki atgādināt, jo vēl pavisam nesen bija vērojams, ka daudzi autovadītāji samazināja braukšanas apjomu, kad degvielas cena bija 70 un 80 santīmu par litru.

Tagad, kad ekonomikā ir lielas grūtības, un kad algas ja ne samazina, tad noteikti nepaaugstina, nodokļu likmju pieaugums atkal noteikti iedragās daudzu mājsaimniecību budžetus. Turklāt nedrīkstam aizmirst arī par netiešo ietekmi, ko degvielas cenu pieaugums radīs arī citās nozarēs. Un lai arī valdība šobrīd visu laiku stāsta, ka ir nepieciešams palielināt nodokļu ieņēmumus, diez vai nodokļu palielināšana veicinās iekasēto nodokļu apjoma būtisku pieaugumu kaut vai tikai tādēļ viena, ka daudzi būs spiesti atkal pārskatīt savus tēriņu paradumus un samazināt dažādām precēm un pakalpojumiem domātos izdevumus. Protams, ka salīdzinoši zemā cena bija laba iespēja palielināt akcīzes nodokli degvielai, ņemot vērā, ka Latvijai ir jātuvojas Eiropas līmenim akcīzes nodokļa ziņā. Tomēr pārsteidz valdības netālredzība un drosme strauji mainīt daudzus nodokļus īsā laika posmā un diezgan būtiski. It sevišķi atceroties vēl pavisam nesen paustos argumentus no valdības puses, ka nodokļu likmes nevar tā vienkārši mainīt un esot nepieciešams veikt rūpīgas prognozes un aprēķinus. Te gan jāatceras, ka par rūpīgiem aprēķiniem runāja tad, kad izmaiņas nodokļu likumdošanā rosināja uzņēmēji. Kādēļ tagad pēkšņi valdība savas domas ir mainījusi, varam tikai minēt, jo sabiedrībai tiek klāstīti samudžināti argumenti un grūti izprotami ciparu savirknējumi. Jācer, ka valdība tomēr apzinās, kādus soļus tā sper un ka rezultāts tomēr būs vairāk pozitīvs nekā negatīvs. It sevišķi ņemot vērā, ka valdība nerīkojas ar savu personīgo, bet visas sabiedrības naudu. Tas, ka lielākā daļa spēs izdzīvot un izturēt grūtības, ir diezgan iespējami, tomēr aizvien vairāk šķiet, ka tas nekādā mērā nebūs valdības nopelns, bet gan pašu cilvēku pragmatiskas rīcības rezultāts.