Arhīvs
Decembris, 2019
25
26
27
28
29
30
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
1
2
3
4
5
Izlīdzināšanās sapnis
Publicēts 20. oktobrī, 2008.
Pavisam nesen Latvijas Banka rīkoja savu ikgadējo konferenci, kurā piedalījās dažādu valstu finanšu un ekonomikas speciālisti, lai, protams, apmainītos ar domām un nākotnes prognozēm. Šoreiz konferences tematika bija veltīta reālajai konverģencei jeb latviski sakot – dzīves līmeņa un produktivitātes izlīdzināšanai ar vidējo Eiropas Savienības līmeni. Protams, tam paralēli tika apspriests otrs jautājums – kad Latvijā beidzot tiks ieviests eiro.

Lai arī konferencē daudz tika runāts par produktivitātes paaugstināšanas nepieciešamību Latvijā, tomēr tā īsti neviens neatbildēja uz jautājumu – kam un kādā veidā par šo problēmu būtu jādomā. Turklāt nav arī tā īsti skaidrs palicis – pēc kādiem kritērijiem veikti aprēķini, kas liek secināt, ka Latvijā darba ražīgums ir daudz zemāks nekā vidēji Eiropā. Turklāt – lai arī daudz un bieži tiek runāts par zemo darba ražīgumu, tomēr salīdzinoši maz tiek atgādināts, ka arī atalgojuma līmenis Latvijā ir vairākkārt zemāks nekā Eiropā. Protams, nevar paaugstināt algu, ja uzņēmumam nav attiecīgu ienākumu. Taču šoreiz jau nav pārmetums darba devējam, kurš nevar vai negrib maksāt darbiniekam lielāku algu tikai tāpēc, ka ir spiests pats ikdienā domāt par izdzīvošanu, jo līdz šim valsts atbalsts, kā atzīst daudzi uzņēmēji, bieži ir palicis programmās, koncepcijās un virknē vēl dažādu papīra kalnu. Un tieši šie nepadarītie darbi ir kā darvas piliens medus mucā par visiem tiem daudzajiem darbiem un atbalsta pasākumiem, ko valsts līdz šim ir realizējusi. Tomēr ir arī vēl viena ļoti būtiska nianse – joprojām šķiet, ka uzņēmēji un valsts runā divās dažādās valodās, vai arī vienu un to pašu lietu redz kā koku un kalnu. Tā var secināt, ja par piemēru ņem kaut vai nupat izskanējušos zemkopības ministra un piensaimnieku viedokļus par piena nozares perspektīvām Latvijā – ministram šķiet, ka viss normalizējas, kamēr piensaimnieki bažījas par bankrotu iespējām. Un tad rodas jautājums – kurš kaut ko nesaprot no lietām? Bet varbūt kāds duļķo ūdeni? Jācer, ka piensaimniecību nesagaida cukurfabriku un vēl dažu nozaru liktenis... Jo pretējā gadījumā par izlīdzināšanos ar Eiropu mēs vairs domāsim tikai sapņos.

Komentāri
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: