Lai arī cik tas neizklausītos dīvaini, tomēr šķiet, ka pašreizējai valdībai ir savs viedoklis par demokrātiju un atbildību. Protams, tas ir tikai minējums, tomēr tādus secinājumus nākas izdarīt pēc tam, kad valdība, tā īsti neko nepaskaidrojot, nolēma pagarināt pieteikšanās termiņu uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) šefa amatu.

It kā jau nekas neloģisks neizklausās, un tomēr – patlaban noteiktajā termiņā ir pieteikušies četri kandidāti, bet te pēkšņi valdība nolemj konkursantu pieteikšanos pagarināt. Protams, ka vienkāršajam cilvēkam no malas rodas dažādi jautājumi. Un vismaz viens ir pietiekami konkrēts – vai šāds valdības solis nozīmē, ka pašreizējie kandidāti nav gana labi šim amatam? Un kā tagad justies šiem cilvēkiem, kuri ir ievērojuši konkursa noteikumus un laicīgi pieteikušies? Protams, nezinot nianses ir viegli pārmest valdībai šādu rīcību, kas no malas izskatās visai dažādas pārdomas rosinoša. Tomēr ļoti gribētos, lai valdība ne tikai prastu raukt pieri un gudri mācīt sabiedrību dzīvot, bet arī skaidrotu savus lēmumus un rīcību – sniegtu argumentus un faktus, kādēļ darīts tā un ne savādāk. Pēdējo mēnešu laikā valdība ir īstenojusi dažādus pasākumus valsts ekonomikas virzīšanai pozitīvā virzienā (to nevar noliegt), no kuriem daudzi veikumi savus patiesos ieguvumus rādīs tikai pēc gadiem. Ekonomikā ļoti bieži tā notiek, kad stratēģiski svarīgi lēmumi sākotnēji ir smagi un nepatīkami, bet ilgtermiņā sniedz pozitīvu rezultātu. Taču vismaz biznesā katrs lēmums un katra rīcība vispirms tiek izdiskutēta un izskaidrota iesaistītajām pusēm. Diemžēl valsts līmenī pietrūkst šīs argumentācijas skaidrojuma, kā dēļ arī bieži valdība paliek nesaprasta un nemīlēta. Un tieši tādēļ jācer, ka valdība tomēr pratīsies un paskaidros sabiedrībai, kādēļ ir pieņemts tieši šāds lēmums par KNAB priekšnieka konkursu, nevis sākta pieteikušos kandidātu izvērtēšana.