Strauji tuvojas 2009. Gada pašvaldību vēlēšanas, kad balsosim par jaunizveidoto novadu deputātiem. Šī pašvaldību reforma ilgst jau daudzus gadus un šajā laikā ir izskanējis daudz atbalsta un kritikas iecerētajai jaunajam administratīvajam sadalījumam. Viens ir skaidrs – atsevišķas mazas pašvaldības ar saviem nelielajiem budžetiem nespēj pietiekami efektīvi attīstīties, jo visām ikdienas vajadzībām vienkārši pietrūkst naudas. Tādēļ bieži ir jāizvēlas starp vajadzīgo un īpaši vajadzīgo. Taču līdz šim ir palicis skaidri neatbildēts viens būtisks jautājums – vai jaunās, nu jau daudz lielākās pašvaldības spēs vienmērīgi attīstīt visu savu teritoriju?

Loģiski, ka ar kopīgu un līdz ar to lielāku finansējumu ir daudz vieglāk rēķināt, domāt un plānot. Taču vienlaikus daudzu pašreiz vēl eksistējošo mazo pašvaldību iedzīvotājus uztrauc būtiska nianse – vai jaunās domes vadība gribēs un spēs būt tik objektīva, lai pašvaldības finansējumu izdalītu visam jaunajam novadam vienlīdzīgi – respektīvi godīgi attiecībā gan pret novada centru, gan nomales pašvaldību, kurai jau šodien pietrūkst daudz vairāk, nekā rajona centram? Uz šo jautājumu, protams, skan it kā nomierinoša atbilde, ka tieši novada izveidošana un kopīga daudz lielāka budžeta izveidošana dos pašvaldībai daudz vairāk iespēju finansējumu piešķirt svarīgu projektu realizēšanai. Taču tīri cilvēciski apdomājot šo perspektīvu, rodas šaubas, vai mazās pašvaldības atkal netiks aizmirstas un nepārtiks un drupačām, kas atlēks no kopīgā galda. Kādēļ tāda baža? Pavisam vienkārša iemesla dēļ – ir pavisam droši prognozējams, ka jauno novadu pašvaldībās diez vai būs pārstāvēti visu pagastu cilvēki – vienkārši deputātu skaits to nenodrošinās. Bet tas savukārt rada papildus jautājumu – vai pagasta A nepārstāvēšana deputātu rindās neradīs iespēju, ka lemšanā par konkrētu projektu realizēšanu vai nerealizēšanu pietrūks tieši izšķirošu argumentu nedzirdēšana no kādas novada nomales? Protams, nekas nenotiks, ja paši cilvēki nebūs aktīvi, tomēr diez vai deputātu JĀ vai NĒ izšķirs tas, vai iedzīvotāji rakstīs vēstules ar lūgumiem un piketēs pie pašvaldības mājas. Svarīgāk būtu ar likumu tomēr noteikt, ka novada pašvaldībai obligāti ir vienmērīgi jāattīsta visa novada attīstība. Jo pretējā gadījumā no pašvaldību reformas mēs varam sagaidīt nevis vienmērīgu visas Latvijas attīstību, bet, iespējams, tieši pretēji – vēl vairāk pamestu lauku māju, aizaugušu tīrumu un jauniešu mukšanu no laukiem uz lielajiem centriem, kur ekonomika kūsā nevis tādēļ, ka tur ir aktīvāki cilvēki, bet tādēļ, ka tur ir labāka infrastruktūra un vairāk darba spēka.