TP un ZZS tik tikko kopīgi paziņoja par izstāšanos no koalīcijas. Gan šie, gan arī citi koalīcijas partneri katru dienu nāk ar jauniem paziņojumiem, spītējas, strīdas un vaino viens otru nestabilitātes palielināšanā. Un tad arī rodas jautājums – kas tad īsti notiks ar šo valdību? Bet uz šo jautājumu atbilde, vismaz pagaidām, ir tikai viena – kāda starpība?

Nožēlojami, tomēr pašreizējā politiskajā teātrī nemainīsies pilnīgi nekas pat tādā gadījumā, ja tiks nomainīti aktieri, jo tie tāpat būs no tā paša teātra un spēlēs uz tās pašas vecās un izdilušās un caurumainās skatuves. Varbūt kāds ir gatavs šādam pieņēmumam iebilst? Kas gan mainītos, ja Godmani amatā nomainītu Zalāns vai Dobelis? Principiāli nekas, jo pašreizējie globālie procesi ekonomikā ir izgājuši no jebkādas kontroles un vispār nav iespējams prognozēt pilnīgi neko. Tādēļ brīžiem liekas, ka vienīgais iespējamais risinājums ir sākt visu no nulles punkta. Protams, tas ir pilnīgi komunisma garā un izklausās pēc pilnīgas demagoģijas. Bet no otras puses – vai kādam vēl ir saglabājušās ilūzijas, ka tas naudas (gan drukātās, gan virtuālās) daudzums, kas šobrīd cirkulē visā pasaulē ir kaut uz pusi nodrošināts arī ar reālu segumu? Ja tā būtu, diez vai vēl pirms gada šeit pat Latvijā simtos tūkstošu latos maksājušie dzīvokļi būtu savu cenu zaudējuši vai uz pusi. Un diez vai daudzās valstīs valūtas vērtība būtu kritusies. Un tieši tādēļ no šodienas skatu punkta ir pilnīgi vienalga, kādas personas atrodas Latvijas valdībā, jo diez vai kāds ir spējīgs valsti uzvirzīt uz normāla un stabila kursa. Jo bez tā, ka valdošā koalīcija īsti nezina, kā pareizāk rīkoties, to nezina arī neviens no mums. Lai spētu sakārtot valsti, vispirms ir jāsāk katram ar sevi pašu – jāspēj domāt savādāk un daudz racionālāk, jāspēj atrast sevi tās īpašības, kuras var dot vislielāko atdevi pašam un citiem. Jāspēj būt godprātīgam pret sevi un pret partneriem. Ja mēs to iemācīsimies un spēsim, tad arī darbam valdībā atradīsim cilvēkus, kuri būs līdzīgi mums. Jo – vai gadījumā tā atklāti ieskatoties tautas kalpos – mēs tur nesaredzam nelielu līdzību katrs ar sevi?