Lai arī šobrīd valstī vērojama ekonomikas lejupslīde gandrīz visos sektoros, vēl pavisam neilgu laiku iepriekš valdības pārstāvji norādīja, ka tieši šis laiks ir īstais, lai cilvēki atkal sāktu vairāk tērēt, tādējādi stimulējot ekonomikas atgūšanos no krīzes. Taču neatbildēts palicis jautājums - vai mums vispār ir palikuši kādi lieki līdzekļi, ko mēs tieši tagad un šeit varētu atļauties tērēt?

Protams, no ekonomikas mācībām ikvienam ir skaidrs, ka labākos laikos ir jādzīvo ar prātu un jāmāk ne tikai tērēt, bet arī šo to pietaupīt nākotnei. Taču cilvēks nekad nav spējis vadīties no sausās teorijas padomiem un vienmēr ir nonācis dilemmas priekšā - iztērēt visu, vai tomēr kādu daļu ietaupīt. Diemžēl arī Latvijai šis fenomens nav gājis garām un diezgan nospiedošam vairākumam šajos grūtajos laikos gandrīz nemaz nav tādu līdzekļu, ko varētu izmantot veiksmīgu pirkumu veikšanai. Vēl jo vairāk ņemot vērā, ka līdz ar tirdzniecības apjomu kritumu preču un pakalpojumu cenām pēdējos mēnešos ir tendence samazināties. Un pēc visa spriežot, šī tendence turpināsies vēl arī tuvākajos mēnešos.

Patlaban ir ļoti grūti noprast, cik daudz ir to cilvēku, kuri varēs diezgan veiksmīgi izmantot ekonomikas lejupslīdes tendences, lai par daudz lētāku naudu iegādātos dažādas ilgtermiņā izmantojamas preces un pakalpojumus, tomēr viennozīmīgi ir skaidrs, ka tādi būs. Un turklāt būs arī tādi veiksmīgie, kuri varēs atļauties arī pārpirkt uzņēmumus, samaksājot par tiem summas, kas vēl pirms pusgada likās neiespējamas. Bet tas nozīmē vienu - ir jāprot plānot ilgtermiņā. Un ir jāspēj sabalansēt savu budžetu tā, lai spētu dzīvot vienlīdzīgā situācijā gan ekonomikas augšupejas, gan lejupslīdes laikos. Tas nozīmē - ik reizi pirkuma izdarīšanas brīdī sev ir jāuzdod jautājums - vai man to vajag? Ja šaubāmies - tātad nevajag. Ja nešaubāmies, tad atbiildes ir divas - jāpērk vai arī nē.