Laikam 2008. gads paliks atmiņā ļoti daudziem Latvijas iedzīvotājiem dēļ pietiekami smagās ekonomiskās situācijas valstī un vienlaikus ar skaistiem un rožainiem politiķu solījumiem visa gada garumā, no kuriem piepildījies nav gandrīz neviens.

Šķiet, tā īsti vēl daudzi neapzinās, ka salīdzinoši nopietnākas grūtības Latvijai vēl ir priekšā. Vismaz par to aizvien vairāk liecina dažādas tendences – gan uzņēmumu aizvien lielāka kavēšanās ar rēķinu apmaksu, gan arī aizvien spēcīgākās prognozes par to, ka gada nogalē var būtiski pieaugt Latvijas uzņēmēju vēlme pārdot savus biznesus, jo tas patiesībā būs vienīgais iespējamais risinājums, lai nebankrotētu. Un kas sagaida darba ņēmējus? Jau šobrīd varam droši prognozēt, ka rudens pusē nāksies maciņus patukšot vēl būtiskāk, jo palielināsies gāzes cenas. Taču ikvienam ir skaidrs, ka līdz ar gāzes cenu pieaugumu var pieaugt arī cenas citos segmentos. Un lai arī politiķi aizrāda, ka nav labi nemitīgi piesaukt krīzes draudus, lai nemusinātu cilvēku prātus, tomēr arī strausa politika ir visai apšaubāma padarīšana. Jo uzņēmējam ir svarīgi zināt patiesību, nevis tikt barotam ar rožainām cerībām, kuras, visticamāk, nepiepildīsies. Un šķiet, ka tieši neskaidrība rada aizvien lielāku pesimismu par nākotnes perspektīvu gan uzņēmēju, gan darba ņēmēju vidū. Tādēļ arī uzņēmēji šodien saka – tie, kuri izturēs šobrīd, dzīvos ilgi.