Interesanti, ka šonedēļ aktualizējusies diskusija, kuras iniciatori ir darba devēji – par darba ņēmēju negodīgumu, apzogot savus darba devējus. No Uzņēmēju teiktā izriet, ka tieši darba devējs ir ļoti neaizsargāts un pakļauts jebkādai darba ņēmēja patvaļai.

Zināmā mērā darba devēju viedoklim var arī piekrist, tomēr šķiet, ka atsevišķi uzņēmēji atkal krietni pārspīlē, cenzdamies parādīt sevi baltā un gaišā cietēja lomā. Protams, darba devēja un darba ņēmēja savstarpējās attiecības, tiesības un pienākumi nav īsti pareizi noregulēti, tomēr jāpiezīmē, ka šobrīdējā darba likumdošana, kas vairāk aizsargā tieši darba ņēmēju, radīta tādēļ, ka savulaik daudzi darba devēji izmantoja likumdošanu savā labā un darba ņēmējs bija neaizsargāts pret negodīga u8zņēmēja patvaļu. Bet, ja atgriežamies pie uzņēmēju šodien aktualizētās problēmas, tad jāsaka – problēmu nebūs iespējams risināt ar administratīviem instrumentiem. Drīzāk uzņēmējiem ir jāsēžas pie viena galda ar darba ņēmējiem un jādiskutē par problēmas labāko risinājuma variantu. Jo nav loģiski vienam sūdzēties par otru, ja tas otrs arī uzskata, ka pats sūdzībnieks patiesībā ir negodīgs un netaisns. Un sevišķi pēdējā laikā, kad dzirdam pārmetumus arī darba devēju virzienā – gan par neizmaksātām darba algām, gan citām problēmām, kuras, savukārt, rada darba ņēmēju negatīvu attieksmi pret darba devējiem kopumā. Tādēļ jāsaka – šis ir koks ar diviem galiem. Un Problēma neskar tikai vienu pusi. Varbūt pienācis laiks to risināt, nevis meklēt vainīgos.