Ja atceramies pazīstamās rakstnieces Tūves Jānsones tāda paša nosaukuma darbu, varam saskatīt nelielu līdzību ar šī brīža situāciju valstī. Grāmata stāsta, ka "... dzīve Muminielejā (lasīt - Latvijā) ir jauka un pilna patīkamu iespēju, bet tad vēlā vasaras naktī (lasīt - 2008. gadā) uznāk spēcīga vētra (lasīt - ekonomiskā krīze), pēc kuras kaut kur tālu ogļu melnajā pasaules izplatījumā iespīdas sarkana acs (lasīt - iespējamās valūtas kursa svārstības, sociālā spriedze, valsts iespējamās grūtības kārtot savas saistības), kas ar katru dienu kļūst aizvien lielāka. Tā ir komēta, kas nāk arvien tuvāk un tuvāk Muminielejai, un - par to ir pārliecināta bizamžurka - zemei draud bojāeja."

Skarbi, vai ne? Bet, ja esam pret sevi godīgi un skatāmies patiesībai acīs, tad skolotāji, ārsti, pensionāri un daudzie bezdarbnieki šobrīd nezina, ko darīt, tiek slēgtas skolas un slimnīcas stāv tukšas, bezdarba līmenis valstī turpina pieaugt un, kā liecina Valsts kontroles paziņojums, ministriju līmenī joprojām ir pārāk uzpūsti štati - tās nodarbojas tikai ar mazāko ierēdnīšu atlaišanu. Tā vien gribas izsaukties - vai tiešām mūsu valsts nav pelnījusi garāku mūžu?

Un šajā brīdī prātā iezogas nedaudz ķecerīga doma, ka gandrīz vai ikviens krīzes skartais būtu gatavs mainīt 100 "gudrās galvas", pret vienu - tādu, kurš uzņemtos atbildību un būtu gatavs pa līkloču bezceļu izstūrēt valsti atkal uz ceļa.

Komēta nāk... Kurš pieteiksies to apturēt?