Ļoti aizraujoši un jautri ir klausīties, kad atsevišķos sarežģītākos brīžos kāds no mūsu politiķiem lepni paziņo, ka uzņemas politisko atbildību par vienu vai otru jautājumu. It sevišķi, kad kāds vēl uzdrošinās vairāk – uzņemas pilnu politisko atbildību, kā to reiz skaisti sacīja satiksmes ministrs.

Taču vairāk par politiskās atbildības uzņemšanos nodokļu maksātājus interesē, kurš reāli un par ko šajā valstī atbild. Iespējams, arī kāds no Jums būs šajās dienās pamanījis interesantu ziņu par testa braucienu, kura laikā tika pierādīts, ka ekonomiski un prātīgi braucot, iespējams ievērojami mazināt degvielas patēriņu. Ļoti jauka ziņa, kas tomēr, cita starpā piesaistīja ar interesantu niansi – braucēji bija konstatējuši, ka, salīdzinot ar Latvijas ceļiem, Lietuvā šosejas ir ievērojami labākas. Vienkāršā valodā sakot – pa Lietuvas ceļiem auto pārsvarā brauca ripojot, bet pa Latvijas ceļiem.... Un te arī ir svarīgākais fakts – izrādās – pa nelīdzeniem un grambainiem ceļiem braucot, kā tas ir daudzviet Latvijā, nemaz nav iespējams īsti ieekonomēt degvielu. Tātad faktiski mums nav dotas nemaz tādas iespējas. Protams, nevar noliegt – ceļu remonti un būvniecība Latvijā notiek. Un tomēr – kādēļ no galvas neiziet apziņa, ka šie remonti pārsvarā notiek uz lielajām maģistrālēm, bet mazajos miestos un pašvaldībās cilvēki, kuri arī, starp citu, maksā visas autoīpašniekiem paredzētās nodevas, spiesti joprojām braukt pa grambainiem un bedrainiem ceļiem? Lai gan situācija nav labāka arī dažviet galvaspilsētā un citās lielajās pilsētās... Un tieši tādēļ arī uzprasās jautājums – kurš tad uzņemsies atbildību par ik dienas lūstošajām automašīnām un Latvijas lielceļiem? Politisko atbildību nevajag. Tikai parastu atbildību... Protams, diezgan droši var sagaidīt pretsparu – ka viss notiek un nevajag kliegt, bet būt pacietīgiem. Taču kādēļ vieni ir vienlīdzīgāki par citiem?