Premjers Godmanis, šķiet, tomēr izlēmis sabiedrībai apliecināt, ka arī valdība spēj būt taupīga, un tādēļ tomēr nolemts, ka tiks likvidēti vairāki ministru posteņi, kuri jau līdz šim savu efektivitāti ir salīdzinoši maz apliecinājuši. Protams, pašiem ministriem ir cits viedoklis, jo tādējādi taču nāksies zaudēt savus amatus.

Un tomēr – vai tiešām šo trīs sekretariātu likvidēšana sniegs arī reālu ietaupījumu? Patlaban grūti spriest, jo precīzi cipari vēl nav redzēti. Taču būtiskāk par finansiālo pusi šoreiz laikam tomēr būs veselīgais saprāts – varbūt ekonomikas stagnācija iemācīs arī politiķus kļūt racionālākiem un neveidot visdažādākos ministru krēslus tikai tāpēc, lai nodrošinātu ar ministru portfeļiem koalīcijas partnerus. Un patiesībā runa nav tik daudz par personālijām, cik pašiem posteņiem kā tādiem – īpaši nav manīta neviena no potenciāli likvidējamo ministru amatu “aizņēmēju” talantiem un lieliem paveiktiem darbiem. Jāsaka pat vairāk – būtu pēdējais laiks vispār ķerties pie lielas restrukturizācijas valdības aparātā un ļoti rūpīgi pārdomāt katras ministrijas funkcijas un kompetences, jo brīžiem šķiet – daļa funkciju pārklājas starp ministrijām, bet daļa ir tik dīvaini sadalīta, ka atsevišķas funkcijas, kuras būtu loģiskāk iedalīt vienai ministrijai, īsteno cita. Un tad nu nepaliek skaidrs – kurš par ko atbild un kādēļ ir grūti realizēt vienu vai otru valstij būtisku projektu. Tādēļ atliek novēlēt veiksmi valdībai šā grūtā darba paveikšanai līdz galam un nepalikt pusceļā.