Te nu bija! Tā gribas iesaukties, dzirdot atkal runas par aicinājumu tomēr saglabāt Īpašu uzdevumu sekretariātu sabiedrības integrācijas lietās. Šķita, pēc ilgām un karstām diskusijām tomēr pieņemts daudz maz racionāls lēmums ietaupīt valsts naudu uz atsevišķu ne īpaši nozīmīgu sekretariātu likvidācijas rēķina. Patiesībā runa jau nav tieši par šo konkrēto sekretariātu, bet gan valsts naudas lietderīgu tērēšanu...

Lai arī cik ļoti gribētos, tā īsti nav iespējams atrast kaut vai desmit nozīmīgus projektus, kurus būtu realizējis šis sekretariāts. Ir bijuši dažādi darbi, aktivitātes un cita veida rosība, taču diez vai nu kāds spētu novērtēt šīs struktūras darbu ar augstu novērtējumu. Kaut gan gaužām maz dzirdēts arī par citu valsts struktūru un sekretariātu paveiktajiem lieliskajiem un visai sabiedrībai vajadzīgiem darbiem. Vienlaikus jāsecina – Latvijas valsts pārvalde tomēr nespēj koncentrēties produktīvam darbam. Jo kādēļ gan būtu joprojām jāuztur tie daudzskaitlīgie biroji, aģentūras un vēl visdažādākās struktūras, pat neņemot vērā privātā sektora iebildumus un ierosinājumus nodot šo valsts struktūru pienākumus privātajam sektoram, kas ir gatavs attiecīgos darbus paveikt daudz efektīvāk un ar zemākām cenām. Protams, pastāv varbūtība, ka patiesībā visas šīs aģentūras patiesībā dara ļoti produktīvu un noderīgu darbu, un vienkārši mēs – nodokļu maksātāji to nejūtam tikai tādēļ, ka uztveram to kā pašu par sevi saprotamu un loģisku rezultātu. Taču tas vairāk līdzinās skaistam sapnim, jo realitātē vairāk ir sajūta, ka pārāk uzblīdušais valsts aparāts ļoti negribīgi reaģē uz aicinājumu nomest lieko svaru... Un tad rodas visdažādākie attaisnojumi, lai nebūtu jāsēžas uz diētas. Taču kā zināms no medicīnas – liekais svars vislielāko postu rada pašam smagsvaram...