Arhīvs
Decembris, 2019
25
26
27
28
29
30
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
1
2
3
4
5
Mazs bij tēva novadiņis...
Publicēts 10. aprīlī, 2008.
Šķiet, daudzi atcerēsies šo tautasdziesmu. Taču šoreiz runa nav par latviešu folkloru, bet gan daudzus gadus ieilgušo novadu reformu, kas uz risinājumu virzās ievērojami lēnāk kā gliemezis. Atcerēsimies – jau vairākus gadus iepriekš tika izlemts, ka 2009.gadā pašvaldību vēlēšanās balsosim par novadu pašvaldībām, taču joprojām nav skaidrs – cik tad novadu nākamgad būs.

  Novadu reformas dēļ valdošajā koalīcijā izgaismojušies arī divi nesamierināmi strīdnieki – Tautas partija un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kuru domas par novadu skaitu atšķiras. ZZS aizstāv virkni pašvaldību, kas nevēlas apvienoties novados kopā ar citiem pagastiem. Bet tas nozīmē, ka diskusijas vēl būs ļoti karstas. Diemžēl visā procesā, kā jau Latvijā ierasts, valsts nav spējusi (bet varbūt nav gribējusi piepūlēties?) izskaidrot cilvēkiem, tajā skaitā arī reģionos strādājošajiem uzņēmējiem, ko katrs pašvaldības iedzīvotājs un konkrētā apdzīvotā vieta iegūs no jaunas pašvaldības administratīvās teritorijas izveides. Bet galvenais – vai un kādi būs mīnusi. Ir taču pierasts, ka viss jaunais Latvijā ne tikai sev līdzi nes pozitīvo, bet arī šo to negatīvu. Taču kvalitatīvas izskaidrojošas kampaņas nav redzētas. Protams, sabiedriski aktīvi cilvēki mūsdienās sevi interesējošo informāciju var atrast paši. Tomēr iniciatīva taču nāk no valsts puses. Līdz ar to ir tikai loģiski, ka valsts parūpējas, lai katrs vēlētājs – katrs pilsonis, iegūst nepieciešamo informāciju. Turklāt – objektīvu informāciju. Atcerēsimies – savulaik padomju vara nevienam neprasīja viedokli, kad sadzina visus kolhozos. Protams, tas nav īpaši korekts salīdzinājums, tomēr mazliet paralēles gribas vilkt tieši augstāk minēto iemeslu dēļ – jauno vēlēšanu termiņš vēja soļiem tuvojas, taču, ja pajautāsim kāda attāla Latgales vai Zemgales pagasta iedzīvotājam, ko viņš iegūs no novadu reformas, diezgan droši varam prognozēt, ka viņš vai nu nespēs atbildēt neko, vai arī vairāk izteiks bažas, ka viņa dzimtais pagasts neko labu sagaidīt nevar... Bet varbūt tieši pretēji – varbūt, ka tad tikai sāksies pagasta treknie gadi! Kas zina! Bet pagaidām, kamēr vēl viss ir procesā, varbūt tomēr gudrie politiķi sāks runāt arī ar saviem vēlētājiem?

Komentāri (3)
Mikausis: vislielākie kliedzēji jau ir pagasta veči, kuriem nogriezīs kādu finansējumu vai arī šie vienkārši negribēs "dalīties" un pensionāri, kuriem vienkārši nav ko citu darīt, ka jāaizstāv sēļu, kuršu utt. "tautības" pagastu teritoriālā nesašķeltība. latvietim parastajam, kas gana aitas vai dzīvo pilsētā uz to visu ir ne silts, ne augsts...
10/04/2008 11:07
ilze: Mikaus, bet butiba tas jau ari ir loti labi un forsi, ka katraa pagastaa ir savs centrs un sava skola, kuraa zina un iemaaca sava pagasta vesturi un citas vertigas lietas; apvienos visus lielaa katlaa un tas viss izzudiis. ekonomisks izdevigums, protams, viena lieta, bet saturs cita lieta.
10/04/2008 11:26
Mikausis: -> ilze
apšaubu šādu mazo skolu lietderību, kur klasē ir 5 bērni un skolotāju kompetences līmeni. šādas lietas domāju, ka tik viegli neizzudīs. vēstures skolotāji parasti ir sava novada patrioti un starp mācību grāmatās rakstīto ieliek arī kaut ko no sevis.
pārējie kašķi ir tikai "tīrais" bizness.
10/04/2008 11:56
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: