Pārāk bieži jau tiek runāts par komunālo dienestu atbildību dienās, kad Latviju pārņem sniegs. Un gandrīz vienmēr ir dzirdami vieni un tie paši pārmetumi no satiksmes dalībniekiem un vienas un tās pašas atbildes no atbildīgajiem dienestiem. Lai arī šī problēma atkārtojas katru gadu un vienos un tajos pašos apstākļos – kad sāk vairāk snigt – tomēr risinājums joprojām nav atrasts.

Taču jāatzīst, šajā ziemas sezonā līdz pat šodienai nevarēja izteikt nekādus lielos pārmetumus ceļu uzturētājiem, jo iepriekšējās reizēs patiešām varēja redzēt, ka tiek darīts maksimāli iespējamais, lai ceļus notīrītu visā Latvijas teritorijā. Taču šodienas situācija vairāk atgādināja ceļinieku bezspēcību, bet varbūt nolaidību. Piemēram – ja patiešām Rīgā ceļu uzturētāji strādāja jau no trijiem naktī, tad kādēļ rezultātu nebija iespējams vispār redzēt. Un otrs jautājums – vai kāds no atbildīgajām amatpersonām ir spējīga argumentēti atbildēt uz vienkāršu jautājumu – vai intensīvas snigšanas apstākļos patiešām ir tik nepieciešams brauktuves vēl kaisīt ar sāls un smilšu maisījumu, ja rezultātā rodas vēl lielāka “putra”? Vai tiešām šādā brīdī nav efektīvāk biežāk maršrutos sūtīt autotehniku, lai tā vienkārši nošķūrē sniegu, nevis rada papildu “putru” uz brauktuves?
Un vienlaikus – būsim godīgi – arī maģistrālie jeb galvenie valsts autoceļi šodien bija ieslīguši dziļā sniegā un ja arī tika tīrīti, tad absolūti nepietiekami.
Parasti, kad rodas šādas problēmas, pierasts ir galvenokārt vainot gan Rīgas un citu pašvaldību vadību, gan satiksmes ministrus. Tomēr šodienas pieredze vairāk liecina, ka viņus vainot nebūtu nozīmes, bet tieši pretēji – ierosināt šiem vadītājiem pieprasīt paskaidrojumus no tiešajiem atbildīgajiem un pēc visu apstākļu izvērtēšanas lemt par piemērojamajiem sodiem – beigu beigās – bezdarbs palielinās, un visai iespējams, ka tieši šobrīd darba meklējumos ir tādi cilvēki, kuri ar visu sirdi un dvēseli nodosies savu pienākumu veikšanai, nevis bārstīsies ar cipariem, grafikiem un neprognozējamajiem laika apstākļiem. Jo beigu beigās – Latvija atrodas daudz tuvāk Ziemeļpolam nekā Itālija, tādēļ Latvijas atbildīgo dienestu vadītājiem nekādas atlaides nav pieļaujamas, jo ne reizi vien ir skandināts, ka ziema priekš Latvijas nav dabas katastrofa, bet savulaik visai ierasta parādība, kas, pēc visa spriežot, vismaz tuvākajos 100 gados Latviju pavisam nepametīs un joprojām tā saucamajos ziemas mēnešos būs gaidāma..