Dienu no dienas, bet faktiski jau mēnešiem ilgi katrs sevi cienošs eksperts uzskata par nepieciešamu izteikt savu prognozi par Latvijas ekonomikas attīstības scenārijiem. Faktiski līdz šim variantu ir izteikts tik daudz, ka vismaz viens no tiem noteikti piepildīsies kaut vai sagadīšanās pēc.

Tā kā scenāriju par ekonomikas ceļiem ir daudz, acīmredzot arī risinājuma ceļiem būtu jābūt vismaz vairākiem. Tomēr ja paskatāmies valdības dokumentus, var secināt, ka valstīs neviens tā īsti pat nedomā par to, kas notiks viena vai otra scenārija gadījumā. Piemēram, nupat nekustamā īpašuma tirgu speciālisti izteica prognozei, ka daļa mājsaimniecību, kas ņēmušas kredītus nekustamā īpašuma iegādei, var bankrotēt. Šķiet, diez vai tas nozīmē tikai un vienīgi cilvēku pārlieku ekstāzi kredīta ņemšanas brīdī. Te runa ir arī par to, ka valsts valdības vadītāja personā solīja veiksmi daudzu gadu garumā. Bet signāls par šādu bankrotu iespējamību vairāk liek aizdomāties, ka ekonomikas piezemēšanos katra sociālā grupa izjutīs ļoti dažādi. Un varbūt tieši tādēļ neviens nesteidz izstrādāt plānus – tieši plānus, kā valsts un sabiedrība rīkosies viena vai otra scenārija iestāšanās gadījumā. Pagaidām vairāk var just, ka valdība aizvien paļaujas uz veiksmi, jo kā gan savādāk vērtēt pasīvu valdības darbību un rīcību, sabiedrībai kā īpašus piedāvājot pasākumus, kas būtu veicami ikdienā. Līdz ar to gribētos aicināt valdību tomēr daudz precīzāk paust savu attieksmi un konkrētus rīcības plānus tam vai otram attīstības scenārijam.