Tieši tā un ne savādāk gribas raksturot valdības locekļu nemitīgos komentārus par valsts ekonomikas attīstības iespējamajiem scenārijiem. Un lai arī tiešām jāpiekrīt, ka vairs neviens pasaules ekonomikas eskeprts negribēs prognozēt laiku, kad beidzot pasaules ekonomika sāks atveseļoties, tomēr arī Latvijas “speciālistu” nemitīgie prātuļojumi un prognozū maiņa ik pa pāris nedēļām sāk jau nedaudz krist uz nerviem.

Te arī gribas atcerēties senseno teicienu, ka runāšana ir sudrabs, bet klusēšana zelts, kas Latvijas šodienas situācijā nozīmētu vienu – labāk “speciālistiem” būtu tiešām godīgi atzīt, ka ir ļoti grūti prognozēt nākotni, un ka lavāk vajadzētu rēķināties ar lielu lielu bedri, nekā ik pa laiciņam pārbīdīt “datumus”, kad tad beidzot mēs sasniegsim bedres apakšu un piezemēšanās būs notikusi, pēc kā varēsim sākt skatīties, kādā veidā sākt rāpties ārā no bedres.
Tieši šī haotiskā mētāšanās ar nevajadzīgām prognozēm, ka krīzes zemākais punkts būs šā gada sākums, tad šā gada vidus, beigas, nākamā gada sākums un citi termiņi rada cilvēkos nevajadzīgu stresu un neziņu par rītdienu. Diemžēl arī valdības aktivitātes nekādu labo piemēru nerāda – gan smieklīgais cirks ar ministru algu samazināšanu, bet beigās nesamazināšanu, premjera fantastiskais plāns par valdības reorganizāciju un ministriju samazināšanu, bet kopš šodienas rīta – acīmredzot tomēr nesamazināšanu. Acīmredzot taisnība ir tiem viedokļu paudējiem, kuri ir pamanījuši, ka valdība pēc visām protesta akcijām un nemieriem atkal ir ieslīgusi svā pašapmierinātībā un atkal ir mazliet aizmirsusi, kas ir viņas uzturētājs un īstais priekšnieks.
Tas, ka cilvēki šodien izmisīgi meklē iespējas nopelnīt, saglabāt savu biznesu un apmaksāt rēķinus, ir tikai un vienīgi viņu pašu nopelns, bet valdības darba nopelns šajā jomā ir vērtējams ar mīnusa zīmi, jo nekas joprojām neliecina, ka šī ārkārtīgi haotiskā un drudžainā ālēšanās ap valsts budžetu un tēriņu mazināšanu būtu devis arī kādu jūtamu rezultātu. Vienīgais, ko var pamanīt, ka uzņēmēju atbalsta programmas joprojām ir kaut kur mākoņos, bet paaugstinātie nodokļi valsts budžetā pildās ļti negribīgi. Un diezgan loģiski – jo lielākas cenas, jo mazāk tiek pirkts. Bet valdība laikam šo loģiku ir aizmirsusi…