Publicēts 9. jūlijā, 2008.
Mazliet pārsteidz, ar kādu patosu amatpersonas komentēja jaunākos datus par inflācijas rādītājiem Latvijā. Gribas mazliet ironiski pasmaidīt, redzot, ka inflācijas kritums ir bijis par nieka 0,2 procentpunktiem. Ja tā padomā, diez vai kāds šo samazinājumu vispār pamanīja, ja neskaita daudzās izpārdošanas veikalos, kas pēdējā laikā pamanāmas aizvien biežāk.
Un joprojām negribas arī piekrist amatpersonām, kuras nu laikam centīsies šo niecīgo inflācijas kritumu pierakstīt valdības noteiktajai stingrajai taupības politikai. Jo reāli paskatoties, ikviens skaidri redzēs, ka īstie taupītāji nesēž valdības automašīnās vai valsts iestāžu kabinetos. Taupa privātais sektors. Un faktiski šodien jau vairs nevis taupa, bet otrreiz savelk ciešāk jostas, lai spētu nu jau vairs ne pat izdzīvot, bet vienkārši neizputēt.
Un šķiet – nevaram uz visa šā fona nepamanīt ekonomikas ekspertu pausto, ka šis niecīgais inflācijas kritums ir tikai īslaicīgs, jo jau rudenī mūs atkal sagaida dažādi pakalpojumu sadārdzinājumi, kas diez vai stimulēs inflācijas kritumu. Vienlaikus joprojām neatbildēts palicis jautājums – vai tiešām cenu lielais pieaugums tomēr nav saistīts ar to, ka Latvija jau vairākus gadus ir kopējā Eiropas tirgū – līdz ar to cenu korekcijas ir tikai loģiskas. Tajā pašā laikā līdz šim ir daudz atbalsta vārdu dzirdēts uzņēmēju virzienā no valdības, taču gandrīz vai katrs otrais uzņēmējs nekādu atbalstu reālos darbos nav izjutis. Bet uzņēmējam bez valsts atbalsta izdzīvot ir grūti. Nemaz nerunājot par iespēju palielināt saviem darbiniekiem algas. Un aizvien vairāk šķiet – valdība vairāk ir spējīga domāt par politiskiem kašķiem, lieliskiem teātriem galvaspilsētas pašvaldībā, zirgu eskadroniem un citām amizantām lietām, taču aizmirst, ka viens no tās galvenajiem uzdevumiem tomēr ir atbalstīt savu uzņēmēju – savu vēlētāju.
