Nevienam nav jaunums tas, ka nekas tik ļoti cilvēku nepadara viegli ievainojamu un tramīgu kā neziņa un informācijas trūkums. Diemžēl šķiet, ka pēdējo mēnešu laikā Latvijai ir raksturīgs šis skaidras un nepārprotamas informācijas trūkums par daudziem jautājumiem un iespējamiem noteikumiem.

To pierāda arī valdības rīcība pēdējās nedēļās, kad daudzi jautājumi tiek izskatīti un pieņemti slepus, kā saka – pa sētas durvīm, kur katrs „mirstīgais” nemaz netiek klāt. No vienas puses – ir noteikti pareizi atbalstīt nacionālos uzņēmumus, bet no otras puses rodas tomēr pārsteigums, kad valstij atrodas iespēja izsniegt galvojumu par 150 miljoniem latu  vienam privātuzņēmumam (Liepājas metalurgam), kamēr algu paaugstināšanai naudas neesot. Bet citā dienā visa sabiedrība saņem pavisam lielu pārsteigumu – valsts atrod iespēju pārņemt banku, kuras īpašnieki paši nespēj pārvarēt finanšu grūtības, lai gan iepriekš gadiem smaidīgi gozējušies bagātāko Latvijas iedzīvotāju saraksta galvgalī. Un kur gan tagad valsts atkal dabūs vairākus simtus miljonu latu, lai atveseļotu banku? Tad jau sanāk, ka nauda ir, tikai to labāk izmantot citiem mērķiem, nevis maksāt algas? Protams, tas, ka valsts šādi novērš finanšu krīzi, ir diezgan ticami un saprotami, tomēr ja jau valsts garantē 50 tūkstošus eiro apjomā ikviena noguldījuma drošību, tad vai tiešām ir lētāk tagad pārņemt šādu banku, nevis kompensēt zaudējumus noguldītājiem? Iespējams, ka tā arī ir, taču mums to nav lemts saprast, jo tik svarīgi lēmumi nez kādēļ tiek pieņemti slepenībā, informāciju par to sniedzot tikai pēc notikušā fakta un visai trūcīgā apjomā.