Jau gadiem ik pa laikam var dzirdēt, ka transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas jeb OCTA sistēma rada zaudējumus apdrošinātājiem, tādēļ esot nepieciešams paaugstināt apdrošināšanas prēmijas. Vienlaikus arī autovadītāji bieži ir neapmierināti ar OCTA sistēmu, jo apdrošinātāji ļoti skopi ir brīdī, kad jāizmaksā apdrošināšanas atlīdzība.

Te gan laikam jāatceras, ka OCTA apdrošināšana nav spiesta lieta nevienam apdrošinātājam, tomēr šajā tirgus nišā darbojas ap desmit kompānijām un šis skaitlis ļoti minimāli mainās. Parasti uzņēmēji nestrādā tajos virzienos, kas nav ienesīgi un nenes peļņu, tādēļ nedaudz izbrīna, ka apdrošinātājs sūdzas par sliktu peļņu, bet turpina šajā nišā strādāt. Protams, viens no peļņas samazināšanās iemesliem ir izmaksu pieaugums autoremonta jomā – tādējādi palielinās apdrošinātāju izmaksājamo atlīdzību apjoms. Tomēr īsti negribas ticēt, ka no lielajām apdrošināšanas prēmijām, ko tik labprāt pieņem apdrošinātāji, lielākā daļa naudas tiek iztērēta atlīdzību izmaksai. Patiesībā arī apdrošinātājiem ir jāsaprot, ka ekonomiskā situācija vairs nav tik dāsna, kāda tā bija pāris gadus iepriekš, tādēļ nevar cerēt, ka OCTA nesīs tikai peļņu. Turklāt – šķiet, nav īsti korekti runāt par vienu konkrētu produktu un norādīt uz zaudējumiem, ja kopējais katls joprojām nes ienākumus. Biznesā bieži ir sastopamas situācijas, kad viens konkrēts virziens ir mazāk ienesīgs, nekā citi, tomēr uzņēmējs turpina tajā darboties un nenorāda, ka, piemēram, baltmaizes ražošana nes zaudējumus, tādēļ jāpaaugstina tās cena, lai gan rupjmaize dod labus ienākumus. Un kā jau minēts sākumā – OCTA ir obligāta autoīpašniekiem, bet nav obligāta apdrošinātājiem. Tādēļ ir jāmeklē visiem pieņemams risinājums, nevis ar mērķi tikai un vienīgi paaugstināt apdrošinātāju peļņu.