Tik tikko sākusies parakstu vākšana tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētajiem pabalstu likumu grozījumiem. Jau nedēļu iepriekš – no 11. maija – iespējams parakstīties par likumprojekta „Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” ierosināšanu.

Tiek izšķirti divi ļoti nozīmīgi un Latvijas nākotni izšķiroši jautājumi, taču sabiedrības aktivitāte ir samērā pasīva. Kāpēc?

Medijiem it kā vajadzētu būt pilniem ar diskusijām, skaidrojumiem, analītiskiem rakstiem un viedokļiem par parakstu vākšanas nozīmību, iespējamiem ieguvumiem vai zaudējumiem, par katra viena iesaistīšanos un viedokļa paušanu. Ko redzam patiesībā? Viens ziņu aģentūras sastādīts teksts, ka sākusies parakstu vākšana un tas ir viss. Cilvēki varbūt ir dzirdējuši par kaut kādu parakstu vākšanu – kaut kas par latviskumu un bērnu pabalstiem – bet reāli neizprot šo jautājumu aktualitāti un sasaisti ar ļoti plašu cilvēku loku. Arī cilvēkus, kuriem šobrīd nav mazu bērnu, skar pabalstu griestu saglabāšana, taču par to nerunā.

Vēl vairāk. Par to ne tikai nerunā, bet meklē dažādus citus jautājumus, par kuriem diskutēt, lai novērstu sabiedrības uzmanību no parakstu vākšanas. Ne jau velti, piemēram, par prezidenta vēlēšanām tiek runāts vairāku nedēļu garumā. Kandidāti tiek it kā izvirzīti, it kā neizvirzīti, Valdis Zatlers – it ka atbalstīts, it kā nē. Tad nu lemsim un spriedīsim, diskutēsim un pārdomāsim.

Neviļus rodas jautājums, vai tikai kāds īpaši nepiestrādā pie tā, lai šādi veidotu sabiedrības dienaskārtību...