Savulaik ar aptuveni šādiem vārdiem kāda no šodienas valdošās koalīcijas partijām vadīja savu priekšvēlēšanu kampaņu. Patiesībā jau katra no ievēlētajām partijām savulaik ir devusi solījumus, apņēmusies īstenot virkni darbu. Domājams, kādā brīvākā brīdī arī mēs apskatīsim partiju priekšvēlēšanu solījumus un šodienas darbus – noteikti būs ko redzēt!

Bet atgriežoties pie pierādījumiem un solījumiem – pēdējo mēnešu laikā, šķiet, vairs gandrīz nemaz netiek runāts ne par inflācijas ierobežošanas plānu, ne par makroekonomikas stabilizācijas plānu. Šad tad aktivizējas politiķu runas par krīzi un vajadzību savilkt jostas. Bet, kamēr nodokļu maksātāji jostas savelk, tikmēr nodokļu tērētāji dodas visdažādākajos komandējumos ar sporta piegaršu, pavirši kārto savas iestādes grāmatvedību un tamlīdzīgi. Interesanti, ka paralēli šai smagajai situācijai vēl tiek kurinātas runas par iespējamu valdības krīzi. Taču, kad ieklausās šo runātāju vārdos, gribas mazliet pasmaidīt – sanāk, ka Godmaņa valdību gāzīs uz rudens pusi, kad viņš būs paveicis daudzus sūri-grūtos darbus – gan ekonomikas stabilizēšanu, gan inflācijas apkarošanu un tamlīdzīgi. Viss jau būtu labi un skaisti, ja tikai no malas patiešām būtu redzams, ka Godmaņa valdība nevis mīņājas uz vietas un gandrīz nekādi nespēj ietekmēt inflāciju, bet gan veic sarežģītas reformas un virza valsti pretī labklājībai. Pagaidām tas nav redzams. Pagaidām ir jūtama valdības bezspēcība ekonomiskajos jautājumos, bet šo bezspēcību piesedz dūmi un migla, kas nāk no kašķiem ap Augstāko tiesu, KNAB un prokuratūru. Kā jau parasti – šādas nepatikšanas liek nedaudz aizmirst par pustukšajiem vēderiem.