Diemžēl nu jau neatgriezenisks acīmredzot ir valdības un Saeimas lēmums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) palielināšanu no 18 uz 21% no nākamā gada, protams, ar atsevišķiem izņēmumiem. Taču kādēļ gan tik asi negatīva ir uzņēmēju un sabiedrības reakcija uz šo lēmumu? Protams, nevienam nekad nav paticis maksāt nodokļus, taču valsts tikai ar iekasēto nodokļu palīdzību taču var nodrošināt savu funkciju izpildi.

Bet šķiet, problēma vairāk ir apstāklī, ka valdība par šo soli izšķīrās faktiski vienpersoniski – nekonsultējoties ar saviem sociālajiem partneriem, neuzklausot viņu viedokļus un iebildumus. Turklāt vēl salīdzinoši nesen – pirms gada, pusotra un varbūt pat mazāk valdības pārstāvji bieži uzsvēra, ka nodokļu izmaiņas nedrīkst būt sasteigts lēmums, ka nedrīkstam mainīt nodokļu likumdošanu strauji un negaidīti. Tagad ir noticis pretējs efekts – mazāk nekā mēnesi iepriekš uzņēmēji un iedzīvotāji tiek nostādīti fakta priekšā, ka PVN tiks mainīts jau no 1. janvāra. Protams, valstij šobrīd pietrūkst naudas un tādēļ tiek meklēti risinājumi, lai palielinātu ieņēmumus. Taču no otras puses – kādēļ gan ir pietiekami daudz ekspertu, kuri norāda uz tieši pretējo – ka pastāv pietiekami liela varbūtība, ka nodokļu iekasēšana nemaz tik labi nevedīsies tieši nodokļa likmes palielināšanas dēļ? Valdība uz šiem argumentiem vismaz pagaidām skaidru atbildi nav sniegusi. Iespējams, ka viņu speciālistu prognozes ir tieši pretējas – ka ieņēmumu kopējais apjoms palielināsies.
Diemžēl šobrīd atliek cerēt, ka PVN likmes pieaugums neradīs vēl spiedīgāku situāciju daudzu cilvēku un uzņēmumu maciņos ne tikai īslaicīgi, bet arī ilgtermiņā, jo var pietiekami droši prognozēt, ka nodokļa sloga pieaugums viennozīmīgi samazinās brīvo līdzekļu apjomu daudzu mājsaimniecību un uzņēmumu budžetos. Turklāt mazliet skumji ir klausīties arī Valsts ieņēmumu diensata prognozes, ka nodokļu sloga pieaugums varētu arī veicināt centienus optimizēt nodokļus. Bet tas nozīmē tikai vienu – nodokļu iekasēšanas apjoms tādā gadījumā diez vai varētu pieaugt.