Kā izrādās, nedēļas nogalē notikušā seksuālo minoritāšu gājiena pa Daugavmalu apsardzes izdevumi tiek segti no visu nodokļu maksātāju kabatas. Lai gan valsts pienākums ir nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību, tomēr neizpratni rada tas, ka viena atsevišķa nevalstiska izklaides pasākuma dalībnieki tiek konfortabli apsargāti ar sētām, policijas ķēdēm, un turklāt pasākuma rīkotājiem šī ekskluzīvā apsardze nemaksā neko.

 

Šoreiz runa nav par minoritātēm, iecietību vai neiecietību. Šoreiz runa atakl ir par finansēm. Dīvaina liekas arī policijas amatpersonu slepenība, atsakoties nosaukt kopējo policistu skaitu un iztērēto līdzekļu apjomu par praida dalībnieku sargāšanu. Turklāt neviens jau laikam nav rēķinājis tos papildus izdevumus, kas radās citiem pilsoņiem, tajā skaitā arī komersantiem, kuriem gājiena laikā nācās meklēt apbraucamos ceļus gājiena norises vietai, jo 11. novembra krastmalas posms bija vienkārši slēgts jebkādai kustībai.

Bet atgriežoties pie naudas lietām – satrauc kas cits – tagad ir radīts precedents, ka jebkura vairāk vai mazāk – vai nemaz – radikāli noskaņota organizācija varēs pieteikt visdažādākos faktiski jau privātos pasākumus Rīgas centrā, nobloķēt ielas, transporta un gājēju kustību un vēl saņemt sev pienācīgu apsardzi par valsts naudu. Šķiet, ka tieši šī nianse nav īsti pareiza Latvijā. Un varbūt atbildīgajām amatpersonām būtu pienācis laiks pievērsties detalizētas koncepcijas izstrādei ar par jautājumu – kā pareizi rīkoties šādās situācijās? Varbūt vienkārši atteikt šādu pasākumu bezmaksas apsardzes pakalpojumu?