Gandrīz vai ik mēnesi Latvijas sabiedrība tiek barota ar politiķu skaistajām frāzēm par dažāda veida sadarbības līgumiem un iecerēm ar visdažādākajām pasaules valstīm. Nupat arī Saeimas priekšsēdētājs Amerikā uzsvēris, ka bezvīzu režīma ieviešana starp Latviju un ASV būtu izdevīga abām valstīm, tajā skaitā arī ekonomiskajā plāksnē. Vai drīkst zināt – kā tieši?

Diez vai kāds gudrs vīrs vai gudra sieva spētu divos vai trijos teikumos izstāstīt, ko viens latviešu uzņēmējs iegūs brīdī, kad ASV atcels vīzu režīmu Latvijas pilsoņiem. Visticamāk – nekādi ekonomiski labumi nav sagaidāmi. Un tas ir nevis tādēļ, ka Latvijas uzņēmēji būtu slinki, bet gan tādēļ, ka diez vai valsts, faktiski Latvijas valdība, spētu īstenot tādus pasākumus, kas Latvijas uzņēmējam ļautu veiksmīgi attīstīt sava produkta eksportu uz Ameriku. Protams, tas ir ļoti naivs piemērs, tomēr pietiekami būtisks, lai beidzot rosinātu ierēdņus sākt mazliet revidēt savus gaisa piļu būvniecības plānus, gatavojot un slēdzot visdažādākos sadarbības līgumus ar visdažādākajām, tostarp visai eksotiskām, valstīm par sadarbību ekonomikā, kultūrā, politikā un dažādās citādās jomās. Jo līdz šim ir salīdzinoši maz dzirdēts par ieguvumiem, ko Latvijas valstij, bet jo īpaši uzņēmējiem un iedzīvotājiem, būtu snieguši dažādi sadarbības līgumi. (Starp citu – būtu interesanti uzzināt – cik, par ko un ar kādām valstīm šādi līgumi kopumā ir saslēgti..) Tā vietā valsts ierēdņu pūliņus varētu veltīt daudz piezemētāku, bet Latvijas nodokļu maksātāju vajadzībām daudz noderīgāku darbu veikšanai. Tomēr atliek vien cerēt, ka daudzie līgumi, kurus tik ļoti uzsver valdības sabiedrisko attiecību konsultanti, patiešām ja nu vēl nav nesuši, tad visai drīz nesīs labumu ikvienam nodokļu maksātājam un ikvienam sabiedrības indivīdam.