Profesionālie slimnieki
Publicēts 13. augustā, 2008.
Latvijā varam jau ilgstoši novērot interesantu parādību – tiklīdz kādai valsts amatpersonai virs galvas savelkas tumši nepatikšanu mākoņi, tā uzreiz amatpersonai kļūst vārga veselība un tā uzsāk ilgstošu slimošanas kūri. Šķiet, īpaši nav nepieciešams meklēt piemērus, jo tie tāpat ir zināmi ikvienam.
Un zināmā mērā šādā situācijā tagad ir nonācis arī galvenais muitnieks Vaškevičs. Negribas spriest par viņa vainu vai nevainīgumu, taču pārdomas izraisa tieši amatpersonas rīcība brīdī, kad, latviski sakot, ūdens sāk smelties mutē.. Nez kādēļ arī šai amatpersonai veselības problēmas saasinās brīdī, kad izmeklēšanas institūcijas vēlas saņemt no viņa paskaidrojumus, lai izdarītu secinājumus un pieņemtu konkrētus lēmumus. Taču tagad – kamēr Vaškevičs slimo, nekādas reālas darbības patiesības noskaidrošanai un viņa paskaidrojumu uzklausīšanai veikt nevar. Protams, katram ir tiesības slimot un katram ir tiesības aizstāvēt savu taisnību. Tomēr kaut kas šajā kārtībā nav pareizi, jo ar šādu slimošanu var novilcināt visdažādāko jautājumu atrisināšanu.
Lai gan, ja mums ir tādi dakteri kā Lejnieks (Laventa kabatasdakterīts) tad nav jēgas.