Līdz ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos būtiski atkal aktivizējušās arodbiedrības, prasot valdībai rīkoties daudz enerģiskāk, lai palīdzētu lielai sabiedrības daļai pārciest gaidāmo dzīves dārdzības pieaugumu. Vienlaikus nav redzams konkrēts ceļš, kā risināt ekonomiskās problēmas.

Lai arī arodbiedrības prasa samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, šis jautājums nav viennozīmīgi risināms, matemātiski samazinot likmes apjomu no 25 uz 15 procentiem, jo ir skaidrs, ka nodokļu ieņēmumi ir galvenais valsts ienākumu avots, lai nodrošinātu visas valsts funkcijas, tajā skaitā arī pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai. Vienlaikus gan neatbildēts paliek jautājums, vai sabiedrībai ir tik ļoti nepieciešamas tās daudzskaitlīgās aģentūras, iestādes un citas valsts struktūras. Jau sen tiek runāts par iespēju daudzas no šīm iestādēm likvidēt un to funkcijas racionalizēt, vai arī nodot privātā sektora izpildei. Taču pagaidām valsts vēlme samazināt birokrātisko aparātu ir visai maz jūtama. Tādēļ arī zināmā mērā var piekrist arodbiedrību prasībai par nodokļu sloga mazināšanu nodokļu maksātājiem. Vai arī pretējā gadījumā valstij ir jārāda labā griba un būtiski jāsamazina nodokļu tērētāju skaits, veicot reorganizācijas visu līmeņu valsts iestādēs. Katrā gadījumā – ja valdība nespēs rīkoties saimnieciski, diez vai tā spēs atgūt uzņēmēju un darba ņēmēju uzticību.