Arhīvs
Decembris, 2019
25
26
27
28
29
30
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
26
27
28
29
30
31
1
2
3
4
5
Runas, runas, runas...
Publicēts 30. septembrī, 2008.
Vai pēdējā laikā ir dzirdēts runājam par jebkuru tematu tik daudz kā par tēriņu mazināšanu un taupīšanu? No vienas puses – tas ir būtiski ekonomikas stagnācijas laikā. Taču no otras puses – aizvien vairāk sāk šķist, ka par runām tālāk arī nekas nenotiek.

Lai gan budžetam drīz no valdības mājas jāsāk ceļš uz Saeimu, joprojām nav skaidrs, cik daudz, pirmkārt, plāno taupīt valsts – faktiski valdība. Tas, ka pilsoņiem vai ik dienas atgādina par nepieciešamību taupīt un nešķērdēties, jau liekas pats par sevi saprotams temats. Taču līdz pat šim brīdim nav pārliecības, ka šo pašu ceļu ies arī valsts un patiešām taupīs tur, kur ir jātaupa – nogriežot ikvienu šodien nevajadzīgu tēriņu, pirkumu un citus izdevumus, kurus varēsim varbūt atļauties atkal pēc pāris gadiem. Patlaban aizvien dienaskārtībā ir algu pieauguma iesaldēšana. Diemžēl aizvien nepamet bažas, ka šī iesaldēšana visvairāk skars tos, kuri visasāk izjūt inflācijas un ekonomikas atdzišanas ietekmi. Bet daudz mazāk skars labi atalgotus darbiniekus dažādos labos amatos. Protams, mēs varam domāt, ka darba vietas jau tukšas nepaliks. Ka atradīsies cilvēki, kuri labprāt strādās to vietā, kuri aizbrauks darbā uz ārzemēm. Bet vai esam padomājuši par to, ka daudzi no tiem, kuri šodien aizbrauks, nākotnē var arī vairs neatgriezties Latvijā tikai tāpēc, ka būs zaudējuši ticību savai valstij? Un diemžēl šo ticību arī mazina tas, ka joprojām Latvijai raksturīga nepavisam ne laba īpašība – mēs nespējam vai varbūt negribam būt vienoti cēlu mērķu vārdā. Aizvien katrs cenšas jau sen saskrandušo deķīti vilkt uz savu pusi tā vietā, lai apsēstos kopīgi pie galda un sāktu gatavot jaunu un daudz siltāku sedziņu.

Komentāri (1)
Džerijs Šterns: Tukšs raksts, jāatzīmē.
30/09/2008 14:26
Tavs vārds:
Tavs e-pasts:
Tava mājas lapa:
Ievadi šī portāla nosaukumu: