Redz, izrādās, Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieki komandējuma laikā Kanādas pilsētā veikuši divus savus pienākumus – kārtojuši darba lietas, kā arī iedvesmojuši un palīdzējuši Latvijas hokeja izlasei. Un ministre tādējādi nenosoda savas ministrijas darbiniekus, jo uzskata, ka ierēdņi veikuši labu darbu. Acīmredzot – žēl, ka Halifaksā viesojās tikai divi ministrijas darbinieki – būtu vairāk, būtu Latvijas izlase ieguvusi augstāku vietu čempionātā.

 

Patiesībā jau runa nav par to, ka ministrijas darbinieki apvienoja lietderīgo ar patīkamo, tomēr mazliet uzjautrina amatpersonu cenšanās par katru cenu attaisnot šādu rīcību – faktiski nevajadzīga taisnošanās. Diez vai divu valsts iestādes darbinieku klātbūtne bija nozīmīga Latvijas hokeja izlases snieguma rezultātam. Vairāk šaubas rada tas, cik patiešām svarīgas bija „ārpus hokeja” aktivitātes, un kādus taustāmus un izmērāmus rezultātus vizītei redzēsim pēc mēneša, gada, diviem.

Un kādēļ tika izvēlēta tieši šī Kanādas pilsēta kā pieredzes gūšanas vieta. Kādēļ pieredzes gūšanas laiks tika saskaņots ar hokeja čempionātu? Amatpersonu paskaidrojumi gan izklausās dikti neveikli, bet tas nu nekādi neveicina sajūtu, ka valsts krīzes laikā sāktu taupīt un tērēt pārdomāti. Visticamāk, šis Izglītības un zinātnes ministrijas darbinieku brauciens jau pēc pāris mēnešiem tiks aizmirsts un neviens vairs neatcerēsies Halifaksas pieredzi, kad izlems ieviest kādas novitātes izglītības sistēmā. Tad noteikti jau būs iegūta pieredze kādā cirtā ārvalstu pilsētā, kur varbūt būs pie reizes noticis kāds daiļslidošanas čempionāts.