Interesantu nostāju pauž Latvijas Bankas prezidents – nevajagot tik dikti satraukties par inflācijas rādītājiem, jo nekad tik briesmīgs jau faktiski nav vērojams. Varbūt šur tur krīze esot, bet tautsaimniecībā kopumā tik briesmīgi nav.

 

Var jau piekrist, varbūt tiešām mēs pārāk daudz satraucamies par inflācijas rādītājiem. Lai gan paveroties apkārt – pārsvarā gadījumu cilvēki nevis nesatraucas, bet vairs nav pārsteigti par kārtējiem cenu un līdz ar to arī inflācijas rekordiem. Mazliet komiski arī izklausās amatpersonu pastāvīgie mierinājuma vārdi, ka inflācija, kuru katru mirkli mazināsies. Tas nekas, ka termiņi ik pa laikam tiek pārcelti – galvenais, ka joprojām cilvēkiem tiek dota cerība. Turklāt mazliet pārdomas rada arī Latvijas bankas prezidenta paustais par to, ka krīze tautsaimniecībā drīzāk iestāsies tādā gadījumā, ja to turpināsim pieminēt... Dīvaini – varbūt centrālās bankas prezidents ar vairāku tūkstošu latu algu mēnesī nav pamanījis, bet jau šodien piena nozarē strādājošajiem ir krīze. Arī daudziem uzņēmējiem kļuvis daudz grūtāk izdzīvot un tie jau sen savilkuši jostas. Un jau šodien daudziem tūkstošiem mazturīgo ir krīze savā personīgajā budžetā, jo augstās inflācijas dēļ viņi spiesti sākt izvēlēties – ko pirkt un ko nepirkt. Tādēļ gribas arī lūgt valsts atbildīgās amatpersonas nemētāties ar solījumiem un prognozēm par inflācijas ciparu izmaiņām, bet gan runāt konkrēti un tieši – vai nu droši solīt, ka inflācija mazināsies, un kad, vai arī nesolīt neko un nebarot mūs ar pasākām.