Lai arī referendums par tautas tiesībām atlaist Saeimu ir vēl salīdzinoši nesena pagātne, tomēr šķiet, politiķi jau ir aizmirsuši būtiski lielas daļas vēlētāju pausto viedokli par atbilstošiem grozījumiem Satversmē. Vismaz tādas domas rosina tēvzemiešu pārstāvju paustais uzskats, ka šādi grozījumi nav nepieciešami.

Te gan gribas atgādināt šiem politiķiem, ka viņus ir ievēlējuši balsstiesīgie pilsoņi un šiem pašiem pilsoņiem pēc veselā saprāta loģikas būtu arī tiesības šos tā saucamos tautas priekšstāvjus jebkurā brīdī atlaist, ja tiek konstatēts, ka vēlētāja un politiķa uzskati par veicamajiem darbiem nesaskan. Un diez vai būtu korekti runāt par vēlētāja kompetences līmeni, lai spriestu par parlamenta atlaišanas pamatotību. Tikpat labi varam par šo kompetences līmeni spriest arī brīdī, kad šis pats vēlētājs dodas pie vēlēšanu urnas Saeimas vēlēšanu dienā. Šķiet, nav dzirdēts, ka tad kaut viens deputāta kandidāts censtos apšaubīt kaut viena vēlētāja kompetenci. Tad katrs vēlētājs ir gaidīts un mīļi aprūpēts domās... Tādēļ arī šķiet, ka ne visai korekti būtu politiķiem diskutēt par to vai grozījumi Satversmē par pilsoņu tiesībām atlaist Saeimu ir vai nav nepieciešami. Diskusija politiķu lokā varētu būt par grozījumu saturu un niansēm, bet ne par pašu dokumentu. Katrā gadījumā politiķiem ir jāsaprot, ka viņi patiesībā ir darba ņēmēji, kurus darba devējs – tauta – var atlaist jebkurā brīdī, ja uzskata, ka darba ņēmējs strādā slikti. Tādēļ šķiet, politiķiem būtu pareizāk nevis mocīties ar šiem grozījumiem kā ar karstu kartupeli, bet gan konstruktīvi virzīt jautājumu uz priekšu.